Back

ⓘ Reliģija - Reliģija, Veģetārisms reliģijā, Baltu reliģija, Indieši, Sikhisms, Mitoloģija, Ābrama reliģijas, Debesis, reliģija, Persieši, Kristieši, Dievība ..




                                               

Reliģija

Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus: viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē; dvēsele. dzīves jēga un sūtība; ētikas pamati; attieksme pret nāvi; cilvēka identitāte, vieta pasaulē;

                                               

Veģetārisms reliģijā

Veģetārisms un reliģija ir cieši saistīti vairākās austrumu reliģiski filosofiskajās mācībās, piemēram, hinduismā, džainismā un budismā. Džainismā veģetārisms ir obligāts, hinduismā un Mahājānas budismā to aizstāv daži ietekmīgi svētie raksti un reliģiskās autoritātes. Salīdzinoši tādās reliģijās kā jūdaisms, kristietība un islāms veģetāru uzturu neatbalsta galvenās autoritātes. Tomēr kristietībā ir atsevišķi atzari, kas atzīst veģetārismu balstoties reliģiskos argumentos. Citas konfesijas, kas aizstāv nepieciešamību izvēlēties veģetāru uzturu, ir Septītās dienas adventisti, rastafari un H ...

                                               

Baltu reliģija

Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās. Baltu reliģija cieši saistīta ar viņu dzīvesveidu, kas balstījās zemkopībā un lopkopībā, tāpēc plaši tika pielūgti dabas objekti un parādības. Baltu zemēs nepastāvēja vienotas reliģijas, garīdzniecības vai svētnīcas. Katrai ciltij un reģionam arī raksturīgi savi dievi. Piemēram, Ūsiņa kults galvenokārt izplatīts starp sēļiem, bet Jumja - zemgaļiem. Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus d ...

                                               

Indieši

Indieši ir Indijas pamatiedzīvotāji, kas veido 17.3% pasaules iedzīvotāju skaita. Indieši sastāv no vairākām etnogrāfiski un valodnieciski atšķirīgām grupām. Indieši seko kastu sistēmai.

                                               

Sikhisms

Sikhisms ir piektā lielākā organizēta reliģija pasaulē. To 15. gadsimtā Pendžābas reģionā Indijā izveidoja guru Nānaks un deviņi viņa sekotāji - sikhu guru. Viņš mācīja, ka visām reliģijām piemīt viena būtiskā patiesība un visās reliģijās ir atrodams svētums. Vārds "sikhs" burtiskā tulkojumā nozīmē "skolnieks". Sikhismā nav priesteru. Dievkalpojumos svētos rakstus no svētās grāmatas Gurmukhi var lasīt ikviens sikhs, arī sievietes. Sikhismā nav nepieciešamas ārišķīgas lietas, kā tas ir daudzās citās reliģijās, lai notiktu pestīšana. Pestīšanai ir vajadzīgs guru, kas ir Dieva balss, un tikai ...

                                               

Mitoloģija

Mitoloģija ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas. Tā ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis. Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultū ...

                                     

ⓘ Reliģija

  • Teoloģijas institūts, kurā mācās nākamie priesteri, un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts. 1054. gadā notika šķelšanās starp Romas katoļu un
  • Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas Budas mācību. Vēlāk tas izplatījās arī
  • confessio - atzīšanās ir kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu vai oficiāla piederība pie kādas reliģijas Svešvārdu vārdnīca trešais izd
  • reliģija normas, izcelsme, vajadzības. Visbiežāk ar to saprot cilvēku grupas, kas dzīvo noteiktā vietā, ko vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija vai
  • vēstnešiem, pilnveidot morālās un garīgās īpašības. Tādējādi tiek uzskatīts, ka reliģija ir sakārtota, vienota un progresējoša no laikmeta uz laikmetu. Bahai ticības
  • pieaugot, ģimenes ietekme mazinās un tā vietā iestājās ģenētiska nosliece. Reliģija Ticība Dievs mūsu gēnos Ilustrētā Zinātne. - 2005.gada decembra numurs
  • Kapitalismus ar kuru viņš sāka strādāt reliģijas socioloģijas nozarē. Šajā darbā Vēbers argumentēja to, ka reliģija nebija viens no svarīgākajiem cēloņiem
  • no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka
  • lielākoties musulmaņu apdzīvotu teritoriju. Komunistiskā režīma laikā reliģija tika pilnībā aizliegta, un Albāniju pasludināja par pirmo un vienīgo ateistisko
Ābrama reliģijas
                                               

Ābrama reliģijas

Ābrama reliģijas jeb Ābramiskās reliģijas ir monoteiskas ticības, kuru svētajos rakstos Ābrams tiek pieminēts kā ciltstēvs. Šis termins parasti tiek attiecināts uz kristietību, jūdaismu un islāmu.

Debesis (reliģija)
                                               

Debesis (reliģija)

Debesis daudzās reliģijās un mitoloģijās ir vieta, kur dzīvo dievi, dievības, eņģeļi, džini un svētie. Daudzās reliģijās un mitoloģijās uzskata, ka dvēsele pēc nāves pārceļas uz debesīm. Tiek uzskatīts, ka debesīs atrodas paradīze, kas ir pretstats ellei vai pazemes valstībai. Daudzās reliģijās un mitoloģijās uzskata, ka debesis dalās septiņās daļās, no kā arī radies termins "septītās debesis". Doma par debess iedalījumu septiņās daļās ir radusies Senajā Divupē.

                                               

Persieši

Persieši ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā. Lielākā daļa persiešu dzīvo Irānā. Daudz persiešu mīt arī Turcijā un Irānā. Dominējošā reliģija ir šiītu islāms. Līdz 7. gadsimtam, kad Irānu iekaroja musulmaņi, dominējošā reliģija bija zoroastrisms. Terminu ‘persieši’ nereti attiecina arī uz citām Irānā dzīvojošajām etniskajām grupām, piemēram, uz beludžiem.

Kristieši
                                               

Kristieši

Kristieši ir kristietības piekritēji. Tiek lēsts, ka pasaulē ir aptuveni 2.2 miljardi kristieši. Pēc sekotāju skaita tā ir lielākā reliģija pasaulē. Aptuveni puse no kristiešiem ir katoļi, mazliet vairāk kā trešdaļa ir protestanti, 12% ir pareizticīgie, bet atlikušie ir citu konfesiju pārstāvji.

Dievība
                                               

Dievība

Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu. Tās tiek attēlotas dažādos veidolos, visbiežāk kā cilvēkveidīgas būtnes. Dievībām pat tiek piedēvētas dabas parādības kā pērkons, plūdi, vētras un cita "dievišķa rīcība", un tās tiek uzskatītas par dažādu cilvēka dzīves jomu noteicējiem vai pārraudzītājiem.

Dievkalpojums
                                               

Dievkalpojums

Dievkalpojums - ceremoniju un kulta darbību kopums, ko ticīgie veltī dieva pielūgšanai. Dievkalpojums ir garīdznieka vadīta un demonstratīva ticīgo reliģiozitātes izpausme. Dievkalpojumi notiek galvenokārt tempļos, dievnamos, baznīcās un citās tam paredzētās vai īpaši izveidotās vietās, kas ne vienmēr ir iekštelpās. Garīdznieks dievkalpojuma laikā izmanto svētos rakstus un bībeli.

                                               

Dogma

Dogma ir autoritātes noteikts princips, kas tiek pieņemts par neapstrīdamu patiesību. Tas ir ideoloģijas vai ticības sistēmas pamatā un nedrīkst tikt mainīts vai ignorēts bez visas sistēmas paradigmas ietekmēšanas. Visbiežāk par dogmām runā reliģijas kontekstā. Tās ir atrodamas kristietībā un islāmā.

                                               

Draudze

Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus. Draudzē ietilpst dažādu vecumu un dzimumu pārstāvji, ja vien šai konfesijai nav kādi ierobežojumu.

Fetišisms
                                               

Fetišisms

Fetišs ir objekts, kam piedēvē pārdabiskas spējas un kam, cilvēka veidotam objektam, ir spējas pār citiem. Būtībā fetišisms ir pārdabisku spēju un spēka piedēvēšana šim objektam.

Garīdzniecība
                                               

Garīdzniecība

Garīdzniecība ir īpaši ordinēta kalpotāju kārta, kas veido kādas reliģijas garīgo hierarhiju. Kristīgajā baznīcā šajā terminā var ietilpt sludinātāji, mācītāji, priesteri, diakoni, mūki, klostera abati, kardināli, bīskapi, arhibīskapi, pāvesti. Dažādās konfesijās šie amati, amatu nosaukumi, to sadalījumi var krietni atšķirties. Jūdaistu garīdznieki tiek saukti par rabīniem, musulmaņu - par imāmiem, mullām.

Users also searched:

...
...
...