Back

ⓘ Politika - Politika, Rūpniecības politika, Fiskālā politika, Sarkans karogs, politika, Kohēzijas politika, Ģimenes politika, Kreisa politika, Labēja politika ..




                                               

Politika

Politika ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai. Politika plašākā nozīmē ietver arī aktivitātes, caur kurām cilvēki pieņem, uztur un maina vispārējos noteikumus, kas regulē viņu dzīvi. Politika tādēļ ir ļoti saistīta ar konflikta un sadarbības fenomenu. Klasiskā politikas izpratne ir cēlusies no Senās Grieķijas un vārds" politika” ir cēlies no vārda polise, kas tiešā tulkojumā no Grieķu valo ...

                                               

Rūpniecības politika

Rūpniecības politika ir valsts rīcības pasākums, kas vērsts uz ekonomikas struktūru izmaiņu, radot labvēlīgakus apstākļus noteiktu ekonomisko sektoru un ražošanas attīstībai. Rietumu teorijā un praksē šis termins vairāk atbilst jēdzienam "nozaru” vai "sektoru politika”. Rūpniecības politiku var klasificēt trīs veidos kā aizsargājošu, adaptīvu un iniciatīvu. Aizsargājoša rūpniecības politika ir orientēta uz izveidojušās infrastruktūras saglabāšanu, nodarbinātības uzturēšanu un nacionālo firmu aizsardzību pret ārvalstu konkurenci. Adaptīvā rūpniecības politika ir virzītu uz valsts rūpniecība ...

                                               

Fiskālā politika

Fiskālā politika ekonomikas teorijā ir valdības pamatnostādņu un lēmumu komplekss, kas nosaka to, kā tiek veikti valsts finanšu tēriņi un to, kā tie tiek segti. Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta. Valdība izmanto fiskālo politiku, kad tā pārdomāti maina nodokļu likmes un savu izdevumu summas, lai radītu izmaiņas ekonomikā. Šādi pasākumi ir: nodokļu lieluma noteikšana palielināšana vai samazināšana, kredītpolitikas vadīšana kapitālieguldījumu veicināšana vai ierobežošana, subsīdiju lieluma noteikšana dažām nozarēm. ...

                                               

Sarkans karogs (politika)

Sarkans karogs politikā ir strādnieku, sociālisma, komunisma un citu kreisu ideoloģiju simbols. Tas par strādnieku simbolu kļuva 19. gadsimtā, lai gan Francijā to izmanto jau kopš 14. gadsimta. Mūsdienās to bieži izmanto ne tikai komunisti un sociālisti, bet arī mērenāk noskaņoti kreisas ideoloģijas piekritēji, piemēram, sociāldemokrāti un demokrātiskie sociālisti. 19. gadsimtā sarkanus karogus izmantoja, kad notika strādnieku protesti un sacelšanās. Tas kļuva arī par komunisma simbolu pēc tam, kad to izmantoja Parīzes Komūna. Vēlāk sarkano karogu par pamatu saviem karogiem izmantoja vairā ...

                                               

Kohēzijas politika

Kohēzijas politika ir svarīgākā Eiropas Savienības ieguldījumu politika, kas vērsta uz visiem ES reģioniem un pilsētām, lai palīdzētu radīt darbavietas, atbalstītu uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas ir arī nozīmīgākais solidaritātes instruments, ar kura palīdzību Eiropas Savienības bagātākās valstis sniedz atbalstu saviem trūcīgākajiem kaimiņiem gan atsevišķu dalībvalstu, gan valstu atsevišķu reģionu līmenī, ar mērķi novērst ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā. Izdevumi Kohēzijas politikas mērķu ...

                                               

Ģimenes politika

Ģimenes politika ir sociālās politikas sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar demogrāfijas politiku. Ģimenes politikas galvenie uzdevumi saistās ar stipras un stabilas ģimenes veidošanu, apzinātas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nelabvēlīgo sociālo parādību mazināšanu. Ģimenes politika ir valsts institūciju speciāli iniciēti lēmumi un darbība attiecībā uz ģimeni. Gan ģimenes politika, gan demogrāfijas politika ir pasākumu kopums nolūkā sasniegt vēlamo stāvokli, apzināti mainot demogrāfiskos procesus, to virzību un struktūru. Ģimenes politikas mērķi, salīdzinājumā ar demogrāfijas politiku ...

                                     

ⓘ Politika

  • politika lv bija Latvijas sabiedriskās politikas portāls. To dibināja Sorosa Fonds - Latvija 2001. gadā, bet pēc 2003. gada portālu uzturēja biedrība Sabiedriskās
  • Sabiedrība citai politikai SCP bija politiska partija Latvijā, kas tika dibināta 2008. gada 6. septembrī, turpinot sabiedriskas organizācijas Sabiedrība
  • līmeņa domēns ccTLD Šī sala ir neapdzīvota. Šo domēnu pārvalda UNINETT Norid, bet tas netiek lietots. IANA bv whois informācija Current Norid politika
  • nomainīja Padomju Krievijas kara komunisma politiku Tā tika izvirzīta kā tautsaimniecības atgūšanās politika kas ļautu vēlāk pāriet uz sociālismu. Tās
  • Politikā termins opozīcija no latīņu: oppositio - pretstāts, iebildums apzīmē cilvēku grupu, kas nepiekrīt vairākuma viedoklim, uzskatiem vai politikai
  • Spānijas politika ir valsts politiskā sistēma, ko nosaka 1978. gada konstitūcija. Spānija ir demokrātiski parlamentārās pārstāvības konstitucionālā monarhija
  • lapu īpašnieki izmanto domēnu no vai com kā Norvēģijā. Jana Majena salā nav pastāvīgu iedzīvotāju. IANA sj whois informācija Current Norid politika
  • Politoloģija jeb politiskā zinātne ir zinātne par politiku Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā
Kreisa politika
                                               

Kreisa politika

Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu.

                                               

Centriski kreisa politika

Centriski kreisa politika, arī mēreni kreisa politika, ir tāda politika, kas politiskajā spektrā tiecas pretim kreisai politikai, taču vienlaikus ir salīdzinoši tuva centrismam. Centriski kreisas politikas aizstāvji parasti vēlas esošās sistēmas ietvaros uzlabot sociālo taisnīgumu. Zināmā mērā tiek aizstāvēta sociālā vienlīdzība, ko cenšas panākt nodrošinot iespēju vienlīdzību.

Viena bērna politika
                                               

Viena bērna politika

Viena bērna politika ir bieži lietots Ķīnas Tautas Republikas iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošanas politikas nosaukums. Iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošana Ķīnā uzsākta 1980. gadā, un aizliegums pilsētās dzīvojošiem precētiem pāriem dzemdēt ne vairāk kā vienu bērnu ir viens no galvenajiem pieauguma samazināšanas paņēmieniem.

                                               

Labēja politika

Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu.

                                               

Centrisms

Centrisms jeb centriska politika ir politiska nostāja, ko raksturo piekrišana līdzsvaram starp sociālo vienlīdzību un sociālo hierarhiju, kā arī pretošanās izteikti kreisai un izteikti labējai politikai. Savukārt centriski kreisa politika un centriski labēja politika apvieno centrismu ar attiecīgi kreisu vai labēju politiku.

Autonomija
                                               

Autonomija

Autonomija, no αὐτόνομος, no αὐτο- jeb "paš-" un νόμος jeb "likums") jeb pašpārvalde filozofijā, politikā, morālē un psiholoģijā apzīmē patstāvību, neatkarību un nepiespiestību lēmumu pieņemšanā.

Boikots
                                               

Boikots

Boikots ir brīvprātīga un apzināta attiecību, darījumu pārtraukšana ar kādu valsti, uzņēmumu vai personu; arī to ignorēšana. Boikota nolūks ir radīt subjektam kādus ekonomiskus zaudējumus vai paust morālu sašutumu, mēģinot piespiest subjektu mainīt nevēlamo uzvedību.

Inaugurācija
                                               

Inaugurācija

Inaugurācija ir valsts galvas vai citas augstas amatpersonas amatā stāšanās ceremonija. Par inaugurāciju mēdz saukt arī rituālu Senajā Romā, kurā jaunievēlētais valdnieks kļuva arī par augstāko priesteri, kā arī Eiropā viduslaikos investitūras daļu vai tās aktu, kurā senjors un tā vasalis deva viens otram savstarpējas uzticības zvērestu.

Neatkarības diena
                                               

Neatkarības diena

Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu. Parasti tas notiek pēc saistību zušanas ar kādu citu valsti vai valsts daļu, retāk pēc militāras okupācijas beigām. Lielākajā daļā valstu neatkarības diena ir valsts svētki. Latvijā neatkarības diena tiek svinēta 18. novembrī, 4. maijā tiek svinēta neatkarības atjaunošanas diena.

Opozīcija (politika)
                                               

Opozīcija (politika)

Politikā termins opozīcija apzīmē cilvēku grupu, kas nepiekrīt vairākuma viedoklim, uzskatiem vai politikai.

                                               

Revolucionārais sociālisms

Revolucionārais sociālisms apzīmē sociālisma novirzienu, kas uzskata, ka sociālisma sasniegšanai ir nepieciešama sociāla un politiska revolūcija. Turklāt revolūcija ir arī nepieciešams nosacījums pārejai no kapitālisma uz sociālismu. Tomēr tā ne vienmēr nozīmē vardarbīgu sacelšanos. Tā var apzīmēt arī strādnieku šķiras veiktu politiskās varas sagrābšanu, pretojoties tam, ka to pašu mēģina sasniegt arī kapitālistu šķira.

Users also searched:

...
...
...