Back

ⓘ Latvijas vēsture - Latvijas vēsture, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts, Vēsture, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte ..




                                               

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu un Austrumeiropas slāvu cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite. Livonijas karā sabrukušās Livonijas konfederācijas zemes nonāca Polijas-Lietuvas ūnijas pakļautībā. 16. gadsimtā Latvijas terit ...

                                               

Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts

Latvijas Vēstures institūta galvenie pētniecības virzieni ir: Latvijas senvēsture; Latvijas iedzīvotāju etniskā un kultūras vēsture aizvēsturē un viduslaikos; bioarheoloģija; dendrohronoloģija. Baltijas valstu etniskā vēsture; paleodemogrāfija; Latvijas iedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids, nodarbošanās un ieražas; kultūrvēsturiskie pētījumi par Rīgu; 20. gadsimta Latvijas vēsture;

                                               

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm. Vēstures pētniecība galvenokārt tiek balstīta uz dažādu vēstures avotu bāzes, kas sevī var ietvert vairāku vēstures palīgdisciplīnu sadarbību. Savukārt pašas vēstures zinātnes teoriju attīstību, skolu koncepciju utt. pētniecību dēvē par historiogrāfiju.

                                               

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu humanitārajās zinātnēs ar specializāciju vēsturē vai filozofijā.

                                               

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir muzejs ar ekspozīcijām Rīgā un Jelgavā, kas veltīts dzelzceļa vēsturei un tā attīstībai Latvijā. Muzejs ir uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" struktūrvienība. Muzejā apskatāma plašākā platsliežu ritekļu kolekcija Baltijā.

                                               

Latvijas naudas vēsture

Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem, kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

                                     

ⓘ Latvijas vēsture

  • apbalvo Latvijas labāko futbolistu. Šis apbalvojums pastāv kopš 2000. gada. Latvijas Futbola vēsture Miķelis Rubenis, 2000.gads Latvijas turīgākās
  • Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11. gadsimta līdz
  • Grants no 2019 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas mājaslapa Ē. Kehris, A Ķīse, A. Vītola, I. Forands. Latvijas Sporta vēsture 1994, 330 lpp.
  • klubu skatīt rakstu Latvijas Universitāte Universitātes sports. Latvijas Universitāte LU latīņu: Universitas Latviensis ir Latvijas Republikas akadēmiskās
  • Latviešu rakstniecības vēsture Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture 1864 1940. Bruklina :
  • Kopumā Latvijas enciklopēdijas piecos sējumos ir 24 292 raksti, no kuriem 7992 ir biogrāfijas, tāpat ir 111 kartes, 210 tabulas un 7421 attēls. Latvijas enciklopēdija
  • Vecrīgu. Medicīnas vēstures muzejs Muzeja Facebook konts Muzeja Twitter konts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs Latvijas muzeju katalogs  Muzeju
  • akadēmisko izglītību mūzikas vēsturē un teorijā, tā ir vienīgā šāda profila augstskola Latvijā Tā ir viena no vecākajām Latvijas augstskolām un ir dibināta
  • skaita dēļ Jelgavu dažkārt dēvē par Latvijas studentu galvaspilsētu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vēsture sākās ar 1863. gadā Rīgas Politehniskajā
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
                                               

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

1924 - 1945: Latvijas Valsts vēsturiskais muzejs 1956 - 1990: Latvijas PSR Vēstures muzejs 1869 - 1924: Latviešu muzejs vēlāk - Etnogrāfiskais muzejs 1990 - 2006: Latvijas Vēstures muzejs 2006 - pašlaik: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 1945 - 1956: Latvijas PSR Centrālais Valsts vēstures muzejs

                                               

Arkls (mērvienība)

Arkls bija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs, kā arī feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība Latvijā feodālisma laikā. 13. gadsimtā vienu arklu lielas saimniecības pazīme bija 1 darba zirgs. Turpmākajos gadsimtos arkls kļuva par dažāda lieluma zemes platības un vērtības mēru. Zviedru Vidzemes laikā arklu lielumu noteica arklu revīzijās.

                                               

Ernsts Fromholds-Treijs

Ernsts Fromholds-Treijs bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs. No 1907. līdz savai nāvei - Neredzīgo izglītības biedrības darba patversmes Strazdumuižā vadītājs. Mācītāja dēls. Studējis Tērbatas Universitātē. Pirms stāšanās neredzīgo iestādes vadītāja amatā no 1904. līdz 1907. gadam bija mazgadīgo noziedznieku kolonijas Ropažos vadītājs. Latvijas SPR laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas.

                                               

Hieronims Hodkevičs

Hieronims Hodkevičs bija Lietuvas lielkņazistes valsts darbinieks. Traķu kastelāns no 1544. līdz 1549. gadam, Viļņas kastelāns no 1559. līdz 1561. gadam un Žemaitijas stārasts no 1545. gadam līdz savai nāvei 1561. gadā. 1555. gadā karaļa Sigismunda II Augusta sūtīts misijā pie pāvesta Pāvila IV un imperatora Kārļa V. Lietuvas lielkņazistes karaspēka komandieris Livonijas kara laikā. 1560. gadā karoja ar Ivana IV karaspēku pie Cēsīm.

                                               

Teodors Hofmanis

Teodors Hofmanis bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs. Dzimis aptiekāra ģimenē. Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1889. gadā pabeidzis teoloģijas studijas Tērbatas universitātē. 1892. gada 15. novembrī ordinēts par mācītāju. Ilgus gadus kalpoja kā mācītājs Rīgas Pētera baznīcas draudzē, strādājis par reliģijas skolotāju. LSPR laikā komunistu arestēts, nošauts Centrālcietumā īsi pirms komunistu atkāpšanās no Rīgas.

                                               

Pjotrs Hvorostiņins

Pjotrs Hvorostiņins bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV un Fjodora I laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā. Karojis pret Krimas tatāriem, dienēja Orlā, Tulā, Rjazaņā. Livonijas kara laikā cīnījās pie Tallinas un Cēsīm. 1578. gada Cēsu kaujā krita poļu gūstā. 1583. gadā tika izpirkts no gūsta par 3328 rubļiem un četrreiz četrdesmit sabuļādām. 1589. gada norīkots par Astrahaņas vojevodu. kur miris.

Jūras kauja Zundā (1210)
                                               

Jūras kauja Zundā (1210)

Jūras kauja Zundā bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar kuršiem bīskapa Alberta vadībā, kas notika 1210. gada 18. aprīlī kadā Baltijas jūras šaurumā, iespējams, pie Gotlandes krastiem. Krustneši, lai gan devās atceļā uz Vāciju, nolēma uzbrukt astoņiem kuršu vikingu kuģiem. Jūras kaujā uzvarēja kurši, nogalinādami ap 30 bruņinieku un citu pretinieku.

Krievijas-Livonijas-Lietuvas karš
                                               

Krievijas-Livonijas-Lietuvas karš

Krievijas - Livonijas - Lietuvas karš bija karš starp Maskavas lielkņazistes un Krimas hanistes savienību no vienas puses un Lietuvas dižkunigaitiju un Livonijas konfederāciju no otras puses. Tas bija viens no daudzajiem Maskavijas-Lietuvas kariem no 14. līdz 16. gadsimtam. Kara rezultātā Lietuva bija spiesta atteikties no teritorijām valsts austrumos par labu Maskavijai, bet, pateicoties uzvarai kaujā pie Smoļinas ezera, Livonijas konfederācijai izdevās saglabāt neatkarību līdz 1561. gadam.

Landtāgs
                                               

Landtāgs

Landtāgs ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs Vācijā un Austrijā. Vēsturiski landtāgi pastāvēja arī Svētajā Romas impērijā, Livonijā, Prūsijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk arī Somijas lielhercogistē, Igaunijas, Kurzemes un Vidzemes guberņās.

                                               

Kārlis Georgs fon Manteifels

Kārlis Georgs barons fon Manteifels arī Cēge bija Kurzemes guberņas muižnieks, Kazdangas un Pūņu muižu īpašnieks un Kurzemes politiķis. Pēc Jelgavas ģimnāzijas absolvēšanas studēja jurisprudenci Bonnā. Pēc studijām atgriezās dzimtenē, bija apriņķa maršals Kreismarschall un Kurzemes landtāga loceklis.

Users also searched:

...
...
...