Back

ⓘ Krievi ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Kopskaits pasaulē ir ap 150 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni ..




                                               

Mihails Pļetņovs

Mihails Pļetņovs dzimis muzikālā ģimenē Arhangeļskā. Viņa tēvs spēlēja un mācīja bajānu, māte bija pianiste. Sešus gadus viņš mācījās pie Kiras Šaškinas Kazaņas konservatorijas Speciālajā mūzikas skolā, un 13 gadu vecumā iestājās Maskavas Centrālajā mūzikas skolā, kur mācījās pie Jevgeņija Timakina. 1974. gadā Pļetņovs iestājās Maskavas konservatorijā, kur mācījās pie Jakova Fliēra un Ļeva Vlasenko. 21 gada vecumā, 1978. gadā, viņš ieguva zelta medaļu VI Starptautiskajā Čaikovska konkursā un ieguva starptautisku atzinību un pievērsa lielu uzmanību visā pasaulē. Nākamajā gadā viņš debitēja ...

                                               

Maskavas Valsts konservatorija

Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija - mūzikas augstskola, kas atrodas Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Viena no vadošajām mūzikas augstskolām Krievijā un visā pasaulē. Dibināta 1866. gadā. Konservatorijas pastāvēšanas laikā to ir absolvējuši daudzi pasaulē ievērojami mūziķi. Maskavas konservatorijas Lielā zāle ir arī viena no labākajām un populārākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm Maskavā, kur notiek arī slavenais Starptautiskais Čaikovska konkurss.

Krievi
                                     

ⓘ Krievi

Krievi ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Kopskaits pasaulē ir ap 150 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni 116 miljonu krievu. Lielākās krievu diasporas kopienas dzīvo Ukrainā, Kazahstānā, ASV, Baltkrievijā un Izraēlā. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās etniskās grupās, piemēram, gorjuni, kazaki, kamčadali, pomori u.c. Latvijas krievi kopā ar Igaunijas un Lietuvas krieviem veido Baltijas krievu grupu ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma vecticībnieku kopiena. Krievi runā indoeiropiešu valodu grupas krievu valodā, kurā ir 3 pamatdialekti - ziemeļu, Maskavas, dienvidu, - un virkne vietējo izlokšņu. Izplatītākā reliģija ir pareizticība.

Latviešu valodā nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts krivičiem, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem - dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas mūsdienu Polockas apvidus.

                                     

1. Etnoģenēze

No senslāvu ciltīm vislielākā loma krievu sākotnējā etnoģenēzē bija krivičiem, Ilmeņa slovēņiem un vjatičiem, mazākā mērā - severjaņiem un radimičiem migrācija un starpetniskie sakari viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi. Kā tauta sāka veidoties 17. gadsimtā līdz ar centralizētas valsts - Krievijas caristes, - nostiprināšanos un izplešanos, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un somugru elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības.

Pēc Zelta Ordas sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms Volgas upes baseina melnzemes stepē, Pieurālos, pēc tam migrējot tālāk uz Sibīriju 19. gadsimta sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza Aļaskas pussalu.

19. gadsimtā Krievijas impērijā krievu skaits mehāniski palielinājās, pārkrievojot daudzās impērijā dzīvojošajās mazākumtautības un etniskās grupas.

                                     

2. Krievi Latvijā

Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes.

Pēc Baltijas zemju pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un 2. Pasaules kara, kad pēc Latvijas vāciešu izceļošanas un Latvijas ebreju iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko Latvijas mazākumtautību.

Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi 26.9% no iedzīvotāju kopskaita. Pēc 2018. gada 1. janvāra Centrālās statistikas pārvaldes datiem 312 057 64.0% bija Latvijas pilsoņi, bet 141 232 29.0% nepilsoņi; krievu kopskaitu lēsa kā 487 250. Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot Latgali, kur daudzi krievi dzīvo arī laukos.

                                     

3. Ārējās saites

  • Е.И. Кэмпбелл Воробьева "Единая и неделимая Россия" и "Инородческий вопрос" в имперской идеологии самодержавия
  • Доклад: Национальная политика в имперской России
Щ
                                               

Щ

Щ ir kirilicas burts. Dažādās valodās šis burts tiek izrunāts atšķirīgi - krievu valodā to izrunā kā /ɕː, ukraiņu valodā kā /ʃt͡ʃ, kazahu valodā kā /ɕ, bulgāru valodā kā /ʃt/. Burts ir radies no glagolicas burta Ⱋ. Krievu alfabētā burts щ ir 27. burts pēc kārtas, bulgāru alfabētā - 26. burts, ukraiņu - 30. burts.

О
                                               

О

О ir kirilicas burts. Vispārīgi šis burts apzīmē noapaļotu augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani /o/. Burts ir radies no grieķu alfabēta burta omikrona. Krievu alfabētā burts о ir 16. burts pēc kārtas, baltkrievu - 16. burts, bulgāru alfabētā - 15. burts, ukraiņu - 19. burts, maķedoniešu alfabētā - 19. burts.

Ё
                                               

Ё

Ё ir kirilicas burts. Vispārīgi šo burtu izrunā kā /jo/ vai /ʲo, bet pēc līdzskaņiem tas pārvēršas par /o, šo priekšā esošo līdzskani palatizējot un skaņa /j/ pazūd. Šis burts nav sastopams visos uz kirilicu balstītajos alfabētos. Krievu un baltkrievu alfabētos burts ё ir 7. burts pēc kārtas. Tas ir sastopams arī baškīru valodā, kazahu valodā, kirgīzu valodā un tadžiku valodā.

                                               

Hakasu valoda

Hakasu valoda ir tjurku saimes valoda, kura galvenokārt izplatīta Hakasijā, kas atrodas Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā. Kopējais hakasu valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem.