Back

ⓘ Vidzemes skolotāju seminārs. Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā, vēlāk Valkā. ..




Vidzemes skolotāju seminārs
                                     

ⓘ Vidzemes skolotāju seminārs

Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā, vēlāk Valkā. Semināra pamatuzdevums bija sagatavot skolotājus Vidzemes guberņas draudžu skolu vajadzībām. Semināru no 1839. gada līdz 1881. gadam vadīja Jānis Cimze un pilnu mācību kursu tajā pabeidza 479 audzēkņi.

Baltijas rusifikācijas periodā, nepakļaudamās valdības rīkojumam par pāriešanu uz krievu mācībvalodu, vācu muižniecība 1890. gadā slēdza Valkas skolotāju semināru. Pēc tam Vidzemes skolotāju seminārs ar krievu mācību valodu darbojās Rīgā, bet 1902. gadā Valmierā uzcēla jaunu Rīgas mācību apgabala kuratoram pakļautu Valmieras skolotāju semināru krievu: Вольмарская учительская семинария.

Kopš 1971. gada bijušajā semināra ēkā atrodas Valkas Novadpētniecības muzejs, kurā apskatāma ekspozīcija" J.Cimzes Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība”.

Seminārā mācījās vēlāk Latvijā un Igaunijā ievērojami pedagogi V. Švēde, H. Einers, koru diriģenti I. Zīle, Fr. Sēbelmans, komponisti, mūziķi J. Sērmūkslis, A. Lete u.c., literāti Auseklis, A. Grencšteins, mācītāji Ā. Jende, J. Neikens, sabiedriskie darbinieki V. Bērsons, K.R. Jakobsons un daudzi citi.

                                     

1. Valmieras skolotāju seminārs 1902 - 1919

1901. gadā Krievijas impērijas Tautas Izglītības ministrija Rīgas mācību apgabala kuratoram piešķīra kredītu jauna skolotāju semināra būvei Valmierā. Rīgas mācību apgabala arhitekta A. Kīzelbaša izstrādātajā Valmieras skolotāju semināra ēkas projektā ēkas pirmais stāvs bija paredzēts skolēnu mācību procesam, bet otrais stāvs skolas internātam, pasniedzēju dzīvokļiem un lūgšanu kapellai.

Valmieras skolotāju seminārs uzsāka darboties 1902. gada 17. jūlijā, 1902. gada rudenī seminārā uzņēma 40 audzēkņus, taču 1903./1904. gadā notika semināra reforma, kas paplašināja semināru – trīsgadīgo skolotāju sagatavošanas iestādi pārveidoja par četrgadīgo, tas nozīmēja, ka bija iespējams uzņemt divreiz lielāku audzēkņu skaitu. Pirmā pasaules kara laikā semināra ēkā tika ierīkota Krievijas armijas kara slimnīca un mācības notika pēcpusdienās Sieviešu ģimnāzijas telpās.

Pēc Vācijas armijas uzbrukuma un Rīgas okupācijas 1917. gada rudenī Valmieras skolotāju semināru pārcēla uz Sizraņu Krievijā, tomēr vēl 1918. gadā semināru beidza 25 audzēkņi, bet 1919. mācību gadā semināru beidza 13 audzēkņi. Semināru visā pastāvēšanas laikā pabeidza 424 latvieši, 45 igauņi, 48 krievi, 1 baltkrievs, kopā 520 audzēkņi.

                                     

2. Literatūra

  • Vidzemes skolotāju seminārs / // Latvijas enciklopēdija. - Rīga: Valērija Belokoņa izd., 2009. - 5.sēj.: Rojas-Tvīgu, 785.lpp.
  • Peterson C., Bach J., Inselberg E. Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge 1839–1890 – Riga, 1898.