ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 51




                                               

Verners fon Breithauzens

Rusova Livonijas hronika par mestru Verneru raksta: Pēc Georga fon Eihšteta par mestru tapa ievēlēts Verners Breithauzens. Mestrim Verneram bija daudz kaŗu ar Lietavas dižkunigaiti Mindaugu, šo atkritēju no kristīgās ticības un mameļuku. Ne mazāk ...

                                               

Rutgers no Brigenejas

Cēlies no Vestfālenes Brigeneju dzimtas. Iestājās Vācu ordenī un 1399. gadā ar sava radinieka Livonijas ordeņa mestra Vennemara gādību iecelts par Kurzemes bīskapu. Tā paša gada 5. jūnijā viņš nomaksāja amatā stāšanās nodokli pāvesta kūrijai un g ...

                                               

Hermans fon Brigenejs

Dzimis ap 1475. gadu. Bija Livonijas ordeņa Rīgas pils komturs Hauskomtur, 1513–1519, pēc tam Bauskas fogts 1519–1527. 1529. gadā viņu paaugstināja par Livonijas ordeņa landmaršalu 1529–1535, bet pēc Voltera fon Pletenberga nāves 1535. gadā kļuva ...

                                               

Vennemars fon Brigenejs

Vennemars fon Brigenejs jeb Valdemārs Brigenējs bija Livonijas ordeņa mestrs no 1389. gada līdz 1401. gada jūlijam. 1399. gadā mestrs Vennemars fon Brigenejs agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla ...

                                               

Brūno

Rusova hronika par mestru Brūno: "Bruno, 20. Vācu ordeņa mestris, sāka valdīt 1296.g. Viņa laikā izcēlās liels kaŗš starp ordeni un trešo Rīgas virsbiskapu Jāni Fechti un visu kapiteli. Minētais biskaps un visa biskapija sabiedrojās ar leišiem un ...

                                               

Heinrihs fon Dinkelāge

Heinrihs fon Dinkelāge vai Indriķis Dumpeshagens bija Livonijas ordeņa mestrs no 1295. - 1296. gada 28. oktobrim.

                                               

Engelberts fon Dolens

Engelberts fon Dolens vai Engelberts no Doles bija Tērbatas bīskaps, vēlāk Rīgas arhibīskaps 1341. 18.X - 1347. 9.IX.

                                               

Burhards fon Dreilēbens

Burhards fon Dreilēbens vai Burchards Dreilēvs bija Livonijas ordeņa mestrs 1340 1345.14.XII, atteicies no amata. Alūksnes pils dibinātājs. Mestra kapelāna Bartolomeja Hēnekes sarakstītā Jaunākā atskaņu hronika ietver aprakstu par 1340 1342. gada ...

                                               

Drivinalds

Drivinalds jeb Drunvalds bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215. gada kā bīskapa Alberta vasalis valdīja tēva zemēs, kas 1224. gadā tika sadalītas starp Livonijas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni.

                                               

Georgs fon Eihštets

Georgs fon Eihštets vai Jurje no Eihštetes bija Livonijas ordeņa mestra pienākumu izpildītājs pēc mestra Burharda bojāejas Durbes kaujā 1260. gadā.

                                               

Villekens fon Endorps

Villekens fon Endorps jeb Vilekīns, kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs, bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282. līdz 1287. gadam.

                                               

Ludvigs Ernests

Ludvigs Ernests bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741. gadā bija ievēlēts par Kurzemes un Zemgales hercogu.

                                               

Konrāds fon Feihtvangens

Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes. No 1279. līdz 1280. gadam Livonijas un Prūsijas mestrs, vēlāk Vācu ordeņa lielmestrs.

                                               

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens von Fünfhausen, Vyffhusen, latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348. gada 17. marta līdz 1369. gada 28. decembrim. Viņa valdīšanas laikā tu ...

                                               

Arnolds fon Fītinghofs

Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs ieradās Livonijā no Vestfālenes un bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils komturs no 1341. līdz 1346. gadam. Pēc tam, kad ordenis no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka Ziemeļigauniju, viņš kļuva par ...

                                               

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401. gada 21. oktobra līdz savai nāvei 1413. gadā. Konrāds fon Fītinghofs ieradās Livonijā no Vestfālenes un no 1387. līdz 1393. gadam bija Aizkraukles komturs, no 139 ...

                                               

Vilhelms fon Frimersheims

Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX - 1385. 1367. gadā ordeņa mestrs Vilhelms karoja ar Novgorodas republiku par strīdīgajām robežteritorijām.

                                               

Heinrihs fon Gālens

Heinrihs fon Gālens bija Kandavas fogts, Kuldīgas komturs, ordeņa landmaršals un Livonijas ordeņa mestrs no 1551. jūnija līdz savai nāvei 1557. gadā.

                                               

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands Grand ; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps, Rīgas arhibīskaps, Brēmenes arhibīskaps. Pēc tam, kad iepriekšējais Rīgas virsbīskaps Izar ...

                                               

Dītrihs fon Grīningens

Dītrihs no Grīningenas vai Greningas Ditriķis bija Livonijas ordeņa vicemestrs un mestrs, Vācu ordeņa mestra vietnieks un sūtnis pie Romas pāvesta, Livonijas un Prūsijas mestrs un vēlāk Vācu ordeņa mestrs, pēc tam atkārtoti Prūsijas mestrs.

                                               

Stefans Grūbe

Stefans Grūbe bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480. - 20.12.1483. Virsbīskaps Stefans bija 14. Rīgas arhibīskapijas valdnieks, kura laikā no jauna atsākās Livonijas ordeņa uzbrukumi Rīgas arhibīskapa zemēm un Rīgas pilsētai. Rīgas pilsoņi kopā ar vi ...

                                               

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs. Viņš iekaroja Rīgu un bija valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā, tomēr nelietoja Livonijas hercoga titulu. Gustava II Ādolfa valdīšanas laiks bija Zviedrijas zelta laik ...

                                               

Kūno fon Hacingenšteins

Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290. gadam.

                                               

Heinrihs fon Heimburgs

Mestrs Heinrihs bija cēlies no ietekmīgās Heimburgas ministeriālu dzimtas Harca kalnāja ziemeļos, netālu no Halberštates tagadējā Saksija-Anhalte. 1239. - 1240.gadā viņš kļuva par Vācu ordeņa brāli. 1245. gadā viņš kļuva par Livonijas ordeņa zeme ...

                                               

Gosvins fon Hērike

Gosvins fon Hērike jeb Gosvīns Erks bija Livonijas ordeņa mestrs no 1345. gada līdz 1359. gada 10. septembrim. Viņa kapelāna Bartolomeja Hēnekes sacerētā Jaunākā atskaņu hronika atstājusi liecības par mestra Gosvina 1345 1348. gada kariem ar Liet ...

                                               

Johans Volthūss fon Herze

Johans Volthūss fon Herze jeb Jānis Volthauzens bija Livonijas ordeņa mestrs 1470.III-1471.IX, miris 1472. gadā Cēsu cietumā.

                                               

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands bija Rīgas arhibīskaps. Līdzsvarots un izglītots valdnieks, panāca izlīgumu ar Livonijas ordeni un piedalījās kopīgā karagājienā ar Livonijas ordeņa mestru Valteru Pletenbergu pret apvienoto Pleskavas-M ...

                                               

Baltazars Holte

Baltazars Holte vai Halts no Hehembahas ar iesauku Bolto bija Livonijas ordeņa mestrs 1290. - 1293. gadā. Viņa valdīšanas sakuma pirmo reizi pieminēta Ventspils viduslaiku pils.

                                               

Burhards fon Hornhūzens

Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1256. līdz 1260. gada 13. jūlijam.

                                               

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547. gada. Pirms tam krievu hronikās cara nosaukums no 13. līdz 15. gadsimtam tika attiecināts uz Zelta Ordas haniem. ...

                                               

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs, arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā. Dažkārt vēstures avotos tiek dēvēts par Joanu III, t.i. par atskaites punktu tiek ņemts cars Ivans I ...

                                               

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648. gada līdz 1668. gadam, kad atteicās no troņa. Jans Kazimirs bija pēdējais Vāsu dinastijas Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks un p ...

                                               

Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674. gada līdz savai nāvei 1696. gadā. Jana Sobeska 22 gadu ilgais valdīšanas laiks iezīmējās ar valsts stabilizāciju pēc Plūdiem un Bogdana Hmeļņicka sacelšanās gadiem. Lielisks kara ...

                                               

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes, kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273 1284. gadā.

                                               

Johans II fon Fehte

Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285 1294. Viņa valdīšanas laikā tika pabeigta mūsdienu Latvijas teritorijas iekarošana, bet sākās kari ar Livonijas ordeni par dominanci Rīgas arhidiecēzes un visā Rīgas baznīcas pro ...

                                               

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294 1300. gadā. Viņa valdīšanas laikā sākās pilsoņu karš starp Rīgas pil ...

                                               

Johans IV fon Zintens

Johans IV fon Zintens, literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374. gada 23. oktobra līdz 1393. gada 24. septembrim.

                                               

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods bija Rīgas virsbīskaps 27.08.1393 30.05.1418. Viņu kā Vācijas impērijas firstu uzaicināja uz Konstances koncīlu, pēc kura lēmuma sadedzināja uz sārta čehu brīvdomātāju un baznīcas reformatoru Janu Husu.

                                               

Johans VI Ambundi

Dzimis 1384. gadā. 1391. gadā studēja tieslietas Prāgas Kārļa universitātē un ieguva ļoti labu izglītību. 1412. gadā darbojās Nirnbergā, piedalījās daudzās diplomātiskās misijās. 1416. gadā ievēlēts par Kūras Chur bīskapu Šveicē. 1418. gadā pēc V ...

                                               

Johans VII Blankenfelds

Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524 09.09.1527. Izcēlās ar labu juridisko izglītību un plašiem sakariem Vācijas ķeizara un Romas pāvesta galmos. Pēc ievēlēšanas par arhibīskapu mēģināja nostiprināt arhib ...

                                               

Gerhards fon Jorke

Rusova hronika par mestru Gerhardu: "Konrāds Joks, 22. Vācu ordeņa mestris, ieņēma mestŗa amatu 1307.gadā. Viņš savāca no iekšzemes un ārzemju kaŗavīriem lielu kaŗaspēku, pie kam arī no Prūsijas ieradās kaŗavīri virsnieka Keselholca vadībā. Ar šo ...

                                               

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis bija Saksijas princis, no 1758. gada 5. jūlija līdz 1763. gada 21. februārim Kurzemes hercogs.

                                               

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis bija Zviedrijas reģents, vēlāk karalis. Viņš visu mūžu cīnījās par protestantu tiesībām Zviedrijā un karoja pret savu brāļadēlu Zviedrijas un Polijas karali Sigismundu III Vāsu. Šis konflikts izraisīja ...

                                               

Kārlis XI

Kārlis XI bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1660. gada līdz savai nāvei 1697. gadā. Vienlaikus viņš bija arī Livonijas hercogs un valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā.

                                               

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1697. gada līdz savai nāvei 1718. gadā. Vienlaikus viņš kā Livonijas hercogs bija arī valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā. Gandrīz visu valdīšanas laiku Kārlim XII nācās piedal ...

                                               

Katrīna II Lielā

Dzimusi kā Sofija Frīderike Auguste Sophie Friederike Auguste von Anhalt-Zerbst 1729. gadā Štetinā Anhaltes-Cerbstas firsta jaunākā brāļa ģimenē. Viņa bija guvusi labu izglītību, pateicoties franču guvernantēm un mājskolotājiem. Princese Sofija 1 ...

                                               

Franke Kerskorfs

Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs bija Livonijas ordeņa mestrs 1433 1435.1.IX, kritis 1431–1435. gada Lietuvas pilsoņu kara kaujā pie Sventājas upes netālu no Ukmerģes.

                                               

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam kā aizbildnis no Dancigas pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogisti. Viņš bija hercoga Jēkaba dēls un visu mūžu cīn ...

                                               

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers bija Kurzemes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Viņa valdīšanas laikā hercogvalsti pārmaiņus okupēja Zviedrijas un Krievijas karaspēki. Miris 18 gadu vecumā ceļā no Pēterburgas uz Narvu ...

                                               

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.