ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 361




                                               

Saldus draudzes novads

Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa sastāvā. Jau pirms 1819. gada Kurzemes ...

                                               

Talsu draudzes novads

Talsu draudzes novads jeb Talsu ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Talsu draudzes novada terit ...

                                               

Ventspils draudzes novads

Ventspils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Ventspils pilskunga iecirknī, vēlāk Ventspils apriņķī. Mūsdienās Ventspils draudzes novada teritorija iekļauta Ventspils novadā.

                                               

Bauskas alus

Bauskas alus ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā, kas pieder Cido Grupa uzņēmumam SIA "Lāčplēša alus". Tas ražo alu, kā arī kvasu, dzērienu iesala dzērienus "Veselība” un "Porteris” un ābolu sulu.

                                               

Dulbju acs purvs

Dulbju acs purvs ir botānisks dabas liegums Brocēnu novada Remtes pagasta ziemeļu daļā, ap puskilometru uz rietumiem no pie Kandavas - Saldus autoceļa P109 izvietotajām Dulbju un Silaines mājām, apmēram vidū starp Zanti un Remti. Aizņem 6 ha plaš ...

                                               

Kurzemes Radio

Latvijā pirmā un lielākā reģionālā komercradio stacija – Kurzemes Radio. Savu darbību uzsāka 1997. gada 25. maijā. Kurzemes Radio par savu ikdienu sauc 70 – 80 tūkst. klausītāju, aktīvi sekojot līdzi labākajiem mūsdienu hitiem, 70., 80. un 90. ga ...

                                               

Roņu sala

Roņu sala jeb Ruhnu ir Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī. Sala ietilpst Sāremā apriņķī. Roņu salas platība ir 11.9 km², tajā dzīvo ap 100 iedzīvotāju. Roņu salā no aizvēsturiskiem laikiem līdz 1944. gadam dzīvoja etniskie zviedri, pēc Otr ...

                                               

Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)

Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Aizkra ...

                                               

Aizlauces draudzes novads

Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

                                               

Daugavpils draudzes novads

Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā. Vēlāk tas pārdēvēts par Subates draudzes novadu ...

                                               

Neretas draudzes novads

Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Neretas draudzes novada terit ...

                                               

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Sēlpils draudzes novada terit ...

                                               

Aknīstes nolaidenums

Aknīstes nolaidenums, dažkārt arī Aknīstes pacēlums, ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumos, Daugavas kreisajā krastā. Izvietojies Latvijas dienvidaustrumu daļā, galvenokārt Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novados. Aizņe ...

                                               

Auces draudzes novads

Auces draudzes novads jeb Auces ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Auces draudzes novada ter ...

                                               

Baldones draudzes novads

Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Baldones draudz ...

                                               

Bauskas draudzes novads

Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Bauskas draudzes ...

                                               

Dobeles draudzes novads

Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Dobeles draudzes ...

                                               

Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Jaunpils draudzes ...

                                               

Jelgavas draudzes novads

Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Jelgavas draudz ...

                                               

Tukuma draudzes novads

Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa sastāvā. Tagad bijušā Tukuma draudzes novada ...

                                               

Upīte

Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.

                                               

Žeimele

Žeimele, arī Žeime ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī. Atrodas valsts ziemeļu daļā, netālu no Latvijas robežas. Līdz 16. gs. bijusi Livonijas konfederācijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tādēļ ...

                                               

Baltgalvju Upurkalni

Baltgalvju Upurkalni ir sena kulta vieta, vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis Carnikavas novada Kalngales ciemā starp valsts autoceļu P1 un Lakstīgalu un Strazdu ielām. Ir nostāsti par šo vietu kā kulta vietu. Pēc neskaidrām ziņām bijuši ...

                                               

Baznīckalns (Abavas pagasts)

Baznīckalns ir, domājams, sena kulta vieta. Atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Valgales upes kreisajā krastā, pie Milzavas upes ietekas, apmēram 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no Valgales. Starp Baznīckalnu un Valgales upi atrodas Valg ...

                                               

Baznīckalns (Babītes pagasts)

Baznīckalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Babītes novada Babītes pagasta Egļuciemā. Baznīckalns ir no plašas apkārtnes labi saskatāms izcēlums līdzenajā jūras, Babītes ezera un Lielupes veidotajā zemienē. Smilšu kalna caurmērs pārs ...

                                               

Birznieku Velna laiva

Birznieku Velna laiva ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Talsu novada Ārlavas pagasta dienvidaustrumos, uz dienvidaustrumiem no Nogales. Birznieku Velna laiva ir bronzas laikmeta ap 950 - 750. gadu p.m.ē. apbedījums jeb t.s. ...

                                               

Burtnieku Jāņa kalns

Burtnieku Jāņa kalns ir sena kulta vieta, vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis Alūksnes novads Alsviķu pagastā uz dienvidrietumiem no Nēķenes, pie Vecburtnieku mājām.

                                               

Cepures kalns

Cepures kalns ir sena kulta vieta, vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis Balvu novada Balvu pagasta dienvidos, Pilskalna ciemā. Cepures kalnu kā senu kulta vietu 1947. gada ziņojumā aprakstījis arheologs Kārlis Rozītis, bet 1962. gadā - Jān ...

                                               

Draudavu senkapi ar krustakmeni

Draudavu senkapi ar krustakmeni ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas atrodas Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta Draudavu ciemā. Pēc Jura Urtāna pētījumiem, kapi viedojušies divreiz - no 3 līdz 5. gadsimtam kā baltu senkapu uzkalniņš, be ...

                                               

Gulbju krustakmens

Gulbju krustakmens jeb Tabakdoze ir 1 metru augsts akmens, kas atrodas Alūksnes novada Annas pagasta ziemeļu daļā. Akmens atrodas valsts autoceļa V388 malā, 100 metrus Gulbenes virzienā no Altēnu mājām. Akmens ir mākslīgi apstrādāts, stabveidīgs ...

                                               

Kalnaegļu upurozols

Kalnaegļu upurozols jeb Veldes ozols ir sena kulta vieta, valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Smiltenes novada Bilskas pagastā, uz ziemeļaustrumiem no Zeltiņiem. Ziņas par Kalnaegļu ozolu pirmoreiz publicējis Andris Ziemelis žurnālā "Jaunā ...

                                               

Kalniņu senkapi

Kalniņu senkapi ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Alsungas novada Alsungas ciema centrā, Kuršu ielā 2. Kapus 1959./1960. gadā pētījusi Ieva Cimermane. Tie ir 11. - 13. gadsimta kuršu ugunskapi, kuros mirušie sadedzināti. Pēt ...

                                               

Lejasžagaru senkapi

Lejasžagaru senkapi ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā lejpus Aizkraukles luterāņu baznīcas un augšpus Aizkraukles pilskalna, pie Ašķeres ietekas Daugavā. Kapulauku izskaloja plūdi 1838. ...

                                               

Mucenieku dobumakmeņi

Mucenieku dobumakmeņi ir divi dobumakmeņi, kas saglabāšanas nolūkos mūsdienās atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagasta Vēju māju pagalmā Mūsas upes labajā krastā. Akmeņi ir pārvietoti. Otrais no tiem esot bijis Ņuku māju kūts pamatos, pēc tam kā ...

                                               

Ošinieku Baznīcas kalns

Ošinieku Baznīcas kalns ir sena kulta vieta Madonas novada Aronas pagasta dienvidrietumos, uz dienvidrietumiem no Viesienas, Briedaines upes kreisajā krastā. Kalns ir augstākā vieta apkārtnē. Ošinieku Baznīcas kalnam ir līdzena četrstūraina virsm ...

                                               

Ozolu Svētkalns

Ozolu Svētkalns ir sena kulta vieta, valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Talsu novada Ārlavas pagasta centrālajā daļā, Lubezera dienvidu daļā. Ozolu Svētkalns ir ar biezu mežu apaudzis kalns, kas ne ar ko īpašu neizceļas apkārtējā kalnainaj ...

                                               

Svētais kalns (Aronas pagasts)

Svētais kalns ir sena kulta vieta Madonas novada Aronas pagasta ziemeļrietumos, Naglas ezera dienvidu krastā. Vienā kalna pusē ierīkota slēpošanas trase, otrā - izcirtums. Ļoti stāvs kalns. Pierakstīti folkloras materiāli līdz šim nav atrasti. Ne ...

                                               

Zeduļu Baznīcas kalns

Zeduļu Baznīcas kalns ir sena kulta vieta Madonas novada Aronas pagastā, pie autoceļa V856, apmēram pusceļā starp Kusu un Zelgausku. Pierakstīti folkloras materiāli līdz šim nav atrasti. Vietējie iedzīvotāji nezina neko pastāstīt par objektu. Kal ...

                                               

Zvārtu akmens

Zvārtu akmens ir akmens, kas atrodas Burtnieku novada Burtnieku pagasta austrumu daļā lauku ceļa malā uz ziemeļaustrumiem no Zvāršu mājām. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Plašāk tas pazīstams kopš 1985. gada. Akmens virsma nedaudz izli ...

                                               

Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta

Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta ir vēstures piemineklis, kas atrodas Rēzeknes novada Audriņu pagasta Audriņu ciemā, valsts autoceļa P36 malā. Piemineklis veltīts Audriņu traģēdijas upuriem 1942. gadā, kad 4. janvārī vācu varas iestādes p ...

                                               

Baldones sēravots "Ķirzaciņa"

Baldones sēravots "Ķirzaciņa" ir sēravota paviljons un vēstures piemineklis, kas atrodas Baldones pilsētas, Baldones sanatorijas parkā. 1795. gadā, pateicoties Līves un Mencendorfas muižas īpašniekam Frīdriham Georgam fon Līvenam tika sakopta ter ...

                                               

Kaujas vieta "Rokas birzs"

Kaujas vieta "Rokas birzs" ir vēstures piemineklis, kas atrodas Rokasbirzes ciemā, Aizputes novada Aizputes pagastā, valsts autoceļu P112 un V1197 krustojumā. 1905. gada revolūcijas laikā 29. decembrī šeit notika tā sauktā Aizputes kara centrālie ...

                                               

Piemineklis 6. Rīgas kājinieku pulka karavīriem

Piemineklis 6. Rīgas kājinieku pulka karavīriem ir 1937. gadā atklāts piemineklis, kas mūsdienās atrodas Ozolnieku novada Cenu pagastā starp valsts autoceļiem A8 un P100 pie dzelzceļa līnijas Rīga - Jelgava pārbrauktuves. Valsts nozīmes vēstures ...

                                               

Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi

Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi ir valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, kas atrodas Ādažu novada Baltezera kapos, pie valsts autoceļa A1. 2009. gadā šeit tika atklāts piemineklis "Ciešanu vārti", kas atrodas 1 ...

                                               

Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)

Ādaži ir 2004. gadā izveidots aizsargājamo ainavu apvidus Ādažu un Sējas novados,Pierīgā, Gaujas lejteces labajā krastā Ādažu poligonā un tā blakusteritorijās. Apvidus izveidots, lai saglabātu militārajās mācībās izveidojušos Latvijas apstākļiem ...

                                               

Augšdaugava

Augšdaugava ir aizsargājamo ainavu apvidus Latgalē, Daugavpils un Krāslavas novados. Izvietojies Daugavas krastos Augšdaugavas pazeminājumā, kā arī iestiepjas Latgales augstienes malā ziemeļos un Augšzemes augstienes malā dienvidos. Izveidots 199 ...

                                               

Augšzeme (aizsargājamo ainavu apvidus)

Augšzeme ir aizsargājamo ainavu apvidus Daugavpils un Ilūkstes novados. Izvietojies Augšzemes augstienē Daugavas kreisajā krastā, aizņemot Ilūkstes pauguraines dienvidaustrumus ar Egļukalnu un Skrudalienas pauguraines dienvidrietumus. Izveidots 1 ...

                                               

Kaučers (aizsargājamo ainavu apvidus)

Kaučers ir aizsargājamo ainavu apvidus Riebiņu novada dienviddaļā, Rušonas pagastā. Apvidus nosaukts Kaučera ezera vārdā, kas atrodas aizsargājamās teritorijas centrā. Bez Kaučera teritorijā atrodas vēl 6 ezeri: Baibas ezers, Esereits, Limins, Me ...

                                               

Nīcgales meži

Nīcgales meži ir aizsargājamo ainavu apvidus Daugavpils novada ziemeļos, Nīcgales pagastā, uz austrumiem no Nīcgales. Teritorijas austrumu punktā atrodas Nīcgales Lielais akmens. Teritorijā atrodas ES Biotopu direktīvas biotopi - veci vai dabiski ...

                                               

Vestiena (aizsargājamo ainavu apvidus)

Vestiena ir aizsargājamo ainavu apvidus Ērgļu un Madonas novados, apmēram no Ērgļiem rietumos līdz Zelgauskai austrumos. Teritorija dibināta, lai saglabātu un aizsargātu Vidzemes augstienes ainavu un dabas daudzveidību. Vestienas aizsargājamo ain ...