ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 344




                                               

Zandarts

Zandarts ir liela auguma asaru dzimtas zivju suga. Tā ir saldūdens vai anadroma zivs. Sastopama Eiropā un Āzijā. Rūpnieciski nozīmīga zivs jūras piekrastes zvejā. Saldūdeņos zvejnieku un makšķernieku lomos neregulāri, bet atsevišķās vietās bieži. ...

                                               

Zobenzivs

Zobenzivs ir zobenzivju dzimtas vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot. Reizēm zobenzivis iepeld arī aukstos ūdeņos.

                                               

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis ir saldūdens zušu dzimtas Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga. Tā ir aizsargājama, un tās populācija mūsdienās ir kritiski mazskaitlīga. Sugas izdzīvošanu apdraud intensīva zvejniecība, dažādi parazīti, upju aiz ...

                                               

Ošlapu kļava

Ošlapu kļava ir spēcīga un ātraudzīga koku, retāk krūmu, suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā. No pazīstamākajām kļavām ošlapu kļava atšķ ...

                                               

Parastais ķirsis

Skābais ķirsis ir plūmju ģints suga, ietilpst ķiršu apakšģintī. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Tuvie Austrumi. Skābais ķirsis ir izplatīts kultūraugs, kas tiek audzēts daudzviet pasaulē, kur pāriet arī savvaļā. Tas morfoloģiski ir ļo ...

                                               

Apaļlapu rasene

Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs. Bieži sastopams purvos, dumbrājos un purvainās pļavās. Viena no izplatītākajām raseņu sugām. Apaļlapu rasenei ir cirkumboreāls areāls, sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. 2007. ...

                                               

Dzeltenā dzegužkurpīte

Dzeltenā dzegužkurpīte ir orhideju dzimtas augs, krāšņākā no Latvijā sastopamajām savvaļas orhidejām. Tā ir reta suga, kas ierakstīta visu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās. Latvijā aizsargājamo augu sarakstā tā ir kopš 1977. gada. Kad Latvijas ...

                                               

Laksis

Laksis vai meža loks jeb mežloks ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs. Lakša izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei. Lakša sīpols ir slaids, līdz 5 cm garš un 1 cm resns. Stublājam ir divas lapas, retāk t ...

                                               

Meža vizbulis

Meža vizbulis, Daugavas vizbulis jeb Daugavas anemone ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs. Tas ir lielākais no Latvijā sastopamajiem vizbuļiem.

                                               

2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā

Negaiss ar stiprām lietusgāzēm un brāzmainu vēju tika novērots Latvijas centrālajos rajonos - Rīgas apkārtnē, it īpaši uz A un DA no galvaspilsētas, Ikšķile, Baldone, kā arī centrālā Zemgales daļa - it īpaši Bauska, Bārbele un Skaistkalne.

                                               

2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā

2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā bija viens no spēcīgākajiem negaisiem Latvijā 2009. gadā, kuru izraisīja ciklona aukstā atmosfēras fronte, kas virzījās pāri Latvijas teritorijai ZZA virzienā, vidēji stipras zibeņošanas, stipru lietusgāžu un ...

                                               

2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā

2010. gada 18. jūlija negaiss Latvijā bija viens no spēcīgākajiem negaisiem, kas piemeklēja Latvijas teritoriju 2010. gadā. Naktī uz 18. jūliju zema spiediena ieplaka ar ļoti aktīvu oklūzijas fronti pietuvojās Latvijas rietumu rajoniem, nesot sev ...

                                               

2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā bija vairāku negaisu sērija, kas nodarīja ievērojamus postījumus daudzām Latvijas pilsētām, īpaši Madonai, Preiļiem un Daugavpilij. Pirmais negaiss pašā 8. augusta rītā laika posmā no 05:00 - 09:30 no Lietuva ...

                                               

2011. gada 11. jūnija negaisi Latvijā

2011. gada 11. jūnija negaisi Latvijā bija daudzu spēcīgu negaisu sērija, kas piemeklēja plašas Latvijas teritorijas. Vietumis tie atnesa ļoti stipras lietusgāzes, vēja brāzmas ar vētras spēku un pamatīgu krusu. Pievakarē vējš izgāza vairākus kok ...

                                               

1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā

1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā bija spēcīgākā un postošākā rudens vētra Latvijas vēsturē. Naktī uz 18. oktobri Latviju sasniedza ļoti spēcīga vētra, ko radīja virs Dānijas izveidojies ciklonu pāris. Vēja ātrums vētrā bija 30 m/s, kas kvali ...

                                               

1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā

1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā bija otra spēcīgākā un postošākā rudens vētra Latvijas vēsturē. 1969. gadā Latvijas teritoriju šķērsoja dziļa ciklona centrs un ziemeļrietumu vējš brāzmās sasniedza 44 m/s Daugavpilī. Postošāka vēja ietekme b ...

                                               

1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos

1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos bija viens no spēcīgākajiem virpuļviesuļiem Latvijā. Viesuļa epicentrs bija Ērgļu pagastā. Šajā vētrā necieta neviens cilvēks, lai gan tika nodarīti bojājumi 10 lauku saimniecībām. Par virpuļviesuļa darbību biji ...

                                               

2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā

2005. gada 9. janvāra orkāns "Ervīns" jeb "Gudruns" bija viena no spēcīgākajiem un postošākajiem orkāniem Latvijas vēsturē - spēcīgākais pēdējo 35 gadu laikā. Vēja ātrums naktī uz 9. janvāri brāzmās sasniedza 40 metrus sekundē. Visā Latvijā, bet ...

                                               

Abavas Velnala

Abavas Velnala ir ala Kandavas novada Kandavas pagastā. Izvietojusies Abavas ielejas kreisā krasta sāngravā pie Kalnmuižas - Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Iecienīts tūrisma objekts. Ala un atsegums ...

                                               

Aknīstes Velnala

Aknīstes Velnala jeb Radžupes ala atrodas Aknīstes novada Aknīstes pagastā, Aknīstes pilsētas ziemeļaustrumu pievārtē. Garākā ala Sēlijā. Atrodas Radžupes kreisajā krastā apmēram 2 metri virs upes līmeņa. Alas garums ir 5 metri, lielākais griestu ...

                                               

Blusu ala

Blusu ala ir ala Siguldā, Siguldas novadā. Izvietojusies Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā strap Cīruļu un Bēršu mājām aizaugušas vecupes malā. Ala ir sarežģīts eju un strupceļu ...

                                               

Bruņa ala

Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, vecākā ala Latvijā - tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 - 15 000 gadu, kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā. Ala atrodas Amatas krastā pie Kārļiem. Tā i ...

                                               

Buļu alas

Buļu alas ir trīs alas Buļu iezī Krimuldas novada Krimuldas pagastā. Izvietojusies Braslas labajā krastā Gaujas nacionālā parka teritorijā. Buļu Mazā ala atrodas ieža augšgalā. Tā ir šaura plaisa klintī ar mākslīgu paplašinājumu iekšpusē. Alas ga ...

                                               

Cīrulīšu bezdibenis

Cīrulīšu bezdibenis jeb Cīrulīšu ala ir sufozijas ala, kas atrodas Cīrulīšu apkaimē, Cēsīs. Ala atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Cīrulīšu dabas taku apskates objektiem. Ala ir veidojusies smilšakmenī, tā ir 6 m dziļa, augs ...

                                               

Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā. Tilpuma ziņā lielākā ala Baltijā un visvairāk apmeklētais dabas piemineklis Latvijā, kas ceļotāju vidū bijis iecienīts jau vismaz kopš 17. gadsimta sākuma. No Gūtmaņa alas iztek neli ...

                                               

Kubeseles ala

Kubeseles ala jeb Runtiņala ir smilšakmens ala, kas atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Kubeseles pilskalna, Runtiņupītes labajā krastā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts. Ietilpst Kubeseles dabas takas kompleksā.

                                               

Lībiešu upuralas

Lībiešu upurala ir ala Svētupes labajā krastā pie Kuiķules, Salacgrīvas novadā, 8 kilometrus no Svētciema un 10 kilometrus no Salacgrīvas. Lībiešu upurala ir veidojusies vidusdevona sarkanajos smilšakmens iežos. Alā ietilpst Mazā un Lielā upurala ...

                                               

Riežupes smilšu alas

Riežupes smilšu alas ir mākslīgu alu labirints. Alas izcirstas baltajā smilšakmenī - pēc 1999. gada mērījuma 351 m kopgarumā, bet pēc citiem avotiem 460 m. Tā ir šobrīd garākā alu sistēma Latvijā. Šīs alas atrodas Riežupes dabas parkā Rumbas paga ...

                                               

Saulstaru klintis un ala

Saulstaru klintis un ala, arī Runtiņupes ala, Mežabrāļu ala ir smilšakmens atsegums ar tajā esošu alu, kas atrodas mežā, Runtiņupītes kreisajā krastā, aptuveni 0.5 km pirms tās ietekas Gaujā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts. Dabas piemineklis apl ...

                                               

Spulgsūnas ala

Spulgsūnas ala ir sufozijas ala, kas izveidojusies Ramātu klintīs pie Gaujas vecupes Priekuļu novadā. Ala ir 8.5 m gara, 3.3 - 4.1 m augsta un 4 - 4.8 m plata. 1978. gadā alā tika konstatēta Latvijā reti sastopamā alu spulgsūna, bet 1995. gadā tā ...

                                               

Vaidavas pilskalna ala

Vaidavas pilskalna ala ir sufozijas izcelsmes ala, kas atrodas Vaidavas pilskalna pakājē pie Vaidavas ezera. Pašreizējā ala ir atzars no aizbrukušās Metimnes alas, un tās ieeja ved no senās alas griestiem. Ala izveidojusies baltā, irdenā smilšakm ...

                                               

Velna alas

Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds. Tā kā lielākā daļa no tām ir kultūrvēstures un arheoloģijas pieminekļi, tad tās ir aizsargājamas gan kā dabas objekti, gan kā senas kulta vietas. Gan ...

                                               

Vinterala

Vinterala bija smilšakmens ala, kas atradās Vintergravā, Cēsīs. Vinterala bija otra lielākā ala Latvijā tilpuma ziņā. Nobrukumi alā sākās jau ap 1974. gadu, ala ievērojami iebruka 1984. gadā, kad tajā varēja ielīst tikai četrrāpus, bet 1990. gadā ...

                                               

Aglonas svētavots

Aglonas svētavots ir avots, kas atrodas Aglonā, 100 metrus uz austrumiem no Aglonas bazilikas. Viens no populārākajiem Latgales avotiem. Savulaik dēvēts sv. Antona vārdā, 1920. gadā Aglonas dominikāņu klostera priors Juškevičs atklāja avota dzied ...

                                               

Baltavots un Melnavots

Baltavots un Melnavots ir divi augšupplūdes avoti Kuldīgas novada Kurmāles pagastā. Izvietojušies pagasta ziemeļrietumos uz ziemeļiem no kādreizējā Alsungas - Kuldīgas dzelzceļa trases. Kopš 2001. gada aizsargājams ģeoloģisks piemineklis. Baltavo ...

                                               

Bārbeles sērūdeņraža avots

Bārbeles sērūdeņraža avots ir minerālūdens sēravots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā. Viens no plašāk un senāk zināmajiem Latvijas dziednieciskajiem avotiem. Izvietojies pagasta rietumos uz dienvidiem no Bārbeles ciema Iecavas labajā krastā net ...

                                               

Galtenes svētavots

Galtenes svētavots jeb Kaļķleju svētavots ir avots, kas atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, uz dienvidrietumiem no Galtenes, Oksles kreisajā krastā. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tas ir kāpjošs avots, kas kā prāvs strauts ietek Oksl ...

                                               

Kaļļu avoti

Kaļļu avoti ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, avotu grupa, kas atrodas Amatas novada Amatas pagasta ziemeļdaļā, uz dienvidaustrumiem no Zāģeriem. Viens no jaudīgākajiem avotiem Latvijā. Kaļļu avoti ir kāpjošu avotu ...

                                               

Mežmuižas avoti

Mežmuižas avoti ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem. Šie avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī. Domājams, ka agr ...

                                               

Raunas Staburags

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Raunas novadā - avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Šī objekta vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem. Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, aptuveni 800 m ...

                                               

Saltupju svētavots

Saltupju svētavots arī Saltupes svētavots ir avots, kas atrodas Aknīstes novada Aknīstes pagastā, Aknīstes pilsētas ziemeļrietumu pievārtē, Dienvidsusējas upes kreisajā krastā. Ar ūdeni bagātais avots veido par Saltupi sauktu strautu, kas pēc pār ...

                                               

Vizikoku Acu avots

Vizikoku Acu avots ir avots, kas atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidos, netālu no Sulupītes ietekas Melnupē. Avotiņš pieminēts 19. gadsimta dokumentos kā avots ar dziedinošām īpašībām. Avota dziļums - 26 centimetri. Ūdens ir ļoti dzid ...

                                               

Abavas Velnakmens

Abavas Velnakmens ir dižakmens un sena kulta vieta Kandavas novada Kandavas pagastā. Izvietojies Abavas ielejas dienvidu malā pie Kalnmuižas - Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām. Netālu, Abavas ielejas sāngravā, atrodas Abavas Velnala. Viens ...

                                               

Akmeņkalnu Velnapēdas akmens

Akmeņkalnu Velnapēdas akmens ir dižakmens Dundagas novada Dundagas pagastā uz robežas ar Ventspils novada Puzes pagastu. Izvietojies uz meža stigas pagasta rietumu izvirzījumā 6 km no Akmeņkalnu mājām. Dižakmens ir gaišpelēks ortogneiss ar koši m ...

                                               

Cibēnu upurakmens

Cibēnu upurakmens ir dižakmens, kas atrodas Dobeles novada Annenieku pagasta dienvidos, uz dienvidrietumiem no Slagūnes. Tas ir 2.45 x 2.00 x 0.80 metrus liels kristālisks, pelēcīgi rozā granīts 7.35 metrus apkārtmērā. Akmens virsmā izveidojušies ...

                                               

Černausku akmens

Černausku akmens jeb Ezernieku akmens ir dižakmens, kas atrodas Siguldas novada Allažu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidiem no valsts autoceļa V84. Akmens parametri - garums - 5.20 m, platums - 4.60 m, augstums - līdz 1.70 m, agrākos laikos dedzin ...

                                               

Daviņu Lielais akmens

Daviņu Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Kocēnu novada Bērzaines pagastā uz austrumiem no Vākšēniem, Kauliņupītes labajā krastā. Tas ir 4.00 metrus garš, 2.80 metrus plats un 1.40 metrus augsts akments, kuram virspusē izveidoti 35 noapaļot ...

                                               

Kameņecas Lielais akmens

Kameņecas Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Aglonas novada Aglonas pagastā, Jaunaglonas ciemā, bijušajā Kameņecas muižas parkā. Akmens parametri - apkārtmērs pie zemes - 15 m, garums - 3.20 m, platums - 2.70 m, augstums - 1.50 m. Uz akmens ...

                                               

Kapsēdes dižakmens

Kapsēdes dižakmens ir dižakmens Medzes pagasta Kapsēdē pie bijušās dzelzceļa pārbrauktuves, 300 metrus uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas. Visaugstākais laukakmens Latvijā - 4.3 metri. Aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1957. gada. Akmens sa ...

                                               

Kapsēdes Rudais akmens

Kapsēdes Rudais akmens ir dižakmens, bedrīšakmens, Medzes pagasta Kapsēdē, apmēram 300 metrus uz ziemeļiem no karjera. Aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1957. gada. Rūsgans akmens, 11.5 metri apkārtmērā. Rudā akmens garums ir 3.7 metri, plat ...