ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 256




                                               

Hipoksija

Hipoksija ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā. Dzīvībai svarīgos orgānos hipoksija izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas.

                                               

Hipotireoze

Hipotireoze ir endokrīns traucējums, kas rodas vairogdziedzera hormonu deficīta rezultātā. Starp simptomiem minama, piemēram, aukstuma un noguruma sajūta, svara pieaugums. Bērniem hipotireoze var izraisīt augšanas kavēšanos, vēl var kavēties inte ...

                                               

Holangīts

Holangīts ir žultsvadu iekaisums, kas rodas no inficētas žults atteces traucējumiem. Holangīts parasti rodas, kad žultsvadi jau ir daļēji nosprostoti ar žultsakmeņiem. Holangīts ir dzīvībai bīstams un tam ir nepieciešama steidzama ārstēšana. Visb ...

                                               

Hroniskā noguruma sindroms

Hroniskā noguruma sindroms ir slimība, kas raksturojas ar pārmērīgu, invalidizējošu nogurumu, kas saglabājas vismaz 6 mēnešu garumā un kuru pavada daudzi locītavu, infekciju un neiropsihiski simptomi. Parasti nogurums ir pārejošs simptoms, kas pā ...

                                               

Injekciju adatas dūriena uzbrukums

Injekciju adatas dūriena uzbrukums ir hipotētisks uzbrukums citai personai, sadurot to ar injekciju adatu, uz kuras ir kādu bīstamu infekciju, piemēram, HIV, saturošas asinis. Lai arī ir zināmi gadījumi, kad notiek uzbrukumi citām personām ar inj ...

                                               

Jūras slimība

Jūras slimība ir stāvoklis ko izraisa acu un vestibulārās sistēmas uztvertās kustības nesakritība. Par tās cēloni visbiežāk uzskata kļūdainu organisma aizsargreakciju - smadzenes uz nesakritību starp no maņu orgāniem saņemtajiem signāliem reaģē k ...

                                               

Kalnu slimība

Kalnu slimība ir veselības traucējumi, kas rodas atrodoties lielā augstumā, ko izraisa mazāka skābekļa koncentrācija gaisā, nekā tā, kam cilvēks bija iepriekš pielāgojies. Galvenie simptomi ir galvassāpes, vemšana, nogurums un bezmiegs. Kalnu sli ...

                                               

Krona slimība

Krona slimība ir iekaisīgu zarnu slimību grupā ietilpstoša slimība, kas var ietekmēt jebkuru gremošanas orgānu sistēmas daļu no mutes līdz anālajai atverei. Pie slimības simptomiem var pieskaitīt vēdersāpes, caureju var būt asiņaina, ja iekaisums ...

                                               

Laimas slimība

Laimas slimība, arī Laimas borelioze vai ērču borelioze, ir infekcijas slimība, kuru ierosina borēlijas baktērija. Laimas slimība pirmo reizi aprakstīta ASV Konektikutas štata Laimas pilsētā, no kā cēlies tās nosaukums. Visbiežākā infekcijas pazī ...

                                               

Leikēmija

Leikēmija jeb leikoze ir ļaundabīga asins slimība. Attīstoties leikozei, ļaundabīgās šūnas rodas no kaulu smadzeņu hemopoētiskajām šūnām. Ir vairāki leikēmijas tipi, tai skaitā akūta leikoze, akūta mieloleikoze, akūta limfoleikoze, hroniska leiko ...

                                               

Lepra

Lepra jeb spitālība ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis. Lepras galvenās izpausmes ir izsitumu vai mezglu veidošanās ādā, gļotādā un nervu bojājumi. Neārstēta lepra var radīt neatgriezenis ...

                                               

Liesas slimības

Liesas slimības ir dažādi iedzimti vai iegūti liesas darbības traucējumi, slimības vai anomālijas. Slikti funkcionējošas liesas dēļ var rasties smagākas slimību formas, piemēram, var rasties smagas anēmijas forma hemolītiskās anēmijas gadījumā. L ...

                                               

Mānija

Mānija - ‘ārprāts, kaisle’) ir situācijai neatbilstošs pacilāts garastāvoklis, ko pavada nemērķtiecīga rosība un kuram ir tendence aizvien pastiprināties. Tas ir patoloģisks stāvoklis, kas parasti norāda uz garīgiem traucējumiem, galvas smadzeņu ...

                                               

Melanoma

Melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no pigmenta šūnām - melanocītiem. Melanocīti ražo tumšo pigmentu, melanīnu, kas ir atbildīgs par ādas, matu un acu krāsu. Šīs šūnas galvenokārt rodas ādā, bet ir sastopamas arī citās ķermeņa daļās, tos ...

                                               

Mikrocefālija

Mikrocefālija ir patoloģija, kuras raksturīgākā iezīme ir par normu mazāks galvaskauss un smadzenes. Šī slimība var izraisīt garīgu un fizisku atpalicību un ir iedzimta vai pirmajos dzīves gados iegūta, ir reta un nav ārstējama.

                                               

Mioma

Mioma ir labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļš, ar pacietu konsistenci. Cēlonis var būt traucējumi embrionālās attīstības gaitā, dzemdes miomas gadījumos - iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.

                                               

Mukoviscidoze

Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība. Tā iedzimst aptuveni 0.04% cilvēku. Cistiskā fibroze ir ģenētiska slimība, kas skar dažādu iekšējo orgānu epitēlija eksokrīnos dziedzerus. Slimība skar dažādus ķermeņa orgānus, galv ...

                                               

Osteoartrīts

Osteoartrīts, arī osteoartroze ir locītavu slimības veids. Izraisa locītavu virsmu skrimšļu bojājumus. Biežākie simptomi ir locītavu sāpes un stīvums. Sākumā tie var parādīties pēc fiziskām aktivitātēm, tomēr ar laiku simptomi var būt pastāvīgi. ...

                                               

Podagra

Podagra, arī ģikts, ir slimība, kuru izraisa vielmaiņas traucējumi. Tā ir urīnskābes sāļu uzkrāšanās organismā un izgulsnēšanās dažādos orgānos. Podagra kļuvusi par izplatītāku slimību pēdējās desmitgadēs, kādā dzīves posmā ar to sastopas 1 - 2% ...

                                               

Reimatiska polimialģija

Reimatiska polimialģija ir hroniska, epizodiska lielo artēriju iekaisuma slimība. Parasti rodas cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem. Izpaužas ar sāpēm gurnu un plecu joslās, rīta stīvumu, kas ilgst vismaz 1 stundu. Aptuveni 15% pacientu ar reima ...

                                               

Slimību, sindromu, testu un muskuloskeletālu bojājumu eponīmiskā vārdnīca

Slimību, sindromu, testu un muskuloskeletālu bojājumu eponīmiskā vārdnīca ir medicīnas rokasgrāmata. Autori Andrejs Peredistijs un Laimonis Ejubs. Izdevējs "Nacionālais apgāds”, 2006. gads. Sindromu un simptomu eponīmu krājums ir izziņas materiāl ...

                                               

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir neiroloģiskas dabas psihiatriska slimība, kurai raksturīga nespēja koncentrēties kāda uzdevuma veikšanai un hiperaktivitāte - pārlieks kustīgums un impulsivitāte. Šie simptomi parādās no 6 līdz 1 ...

                                               

Karolinskas Universitātes slimnīca

Karolinskas Universitātes slimnīca ir universitātes slimnīca, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Kopā ar Karolinskas institūtu tā veido vienu no lielākajiem medicīnas, zinātnes un izglītības centriem Ziemeļeiropā.

                                               

Šaritē - Berlīnes Universitātes slimnīca

Šaritē - Berlīnes Universitātes slimnīca vai Berlīnes Universitātes medicīna ir viena no lielākajām pasaules universitātes slimnīcām, kas atrodas Berlīnē, Vācijā. Kopā ar Berlīnes Humbolta Universitāti un Berlīnes Brīvo Universitāti tā veido vien ...

                                               

Tartu Universitātes slimnīca

Tartu akadēmiskās medicīnas pirmsākumi ir rodami 1632. gadā, kad pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta Zviedru Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola Academia Gustaviana 1632-1656 ar medicīnas fakultāti. Napoleona karu laikā 1802. gad ...

                                               

Universitātes slimnīca

Universitātes slimnīca ir daudzprofilu ārstniecības, izglītības un zinātnes institūcija, kas ar savstarpēju līgumu palīdzību ir afiliēta ar vienu vai vairākām universitātēm vai zinātniskajiem insitūtiem. Vēsturiski universitāšu slimnīcas ir izvei ...

                                               

Viļņas Universitātes slimnīca

Informātikas un attīstības centrs Nefroloģijas centrs Endovaskulārās ķirurģijas centrs Pulmonoloģijas un alergoloģijas centrs Laboratorijas medicīnas centrs Ģimenes medicīnas centrs Kardioloģijas un angioloģijas centrs Anestezioloģijas, intensīvā ...

                                               

Cigarete

Cigarete ir smēķēšanai domāts tabakas izstrādājums, kas sastāv no papīra cilindra, kurā iepildīta smalki sagriezta tabaka. Smēķējot viens cigaretes gals tiek aizdedzināts, bet pa otru sadegušās tabakas dūmi tiek ieelpoti. Aizdedzinātajā galā izve ...

                                               

Karsējamās tabakas produkti

Karsējamās tabakas produkti tiek lietoti, izmantojot ierīces, kas karsē tabaku zemākā temperatūrā nekā ierastās cigaretes, kuras dedzina. Tabakas karsēšanas rezultātā iegūtais aerosols satur nikotīnu un citas ķīmiskās vielas. Šie produkti pēc to ...

                                               

Kreks

Kreks ir kokaīna kristalizēta forma, ko var smēķēt. Tā ir vislielāko atkarību izraisošā kokaīna forma. Kreku veido kokaīna sāļu sajaukums ar nātrija bikarbonātu vai kādu citu bāzi. Kreku smēķējot, rodas īsa, bet ļoti spēcīga eiforija. Kreks sākot ...

                                               

Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā

Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā - jaunākajos laikos pirmā smēķēšanas ierobežošanas valsts politika, kas tika īstenota Trešajā reihā līdz 1945. gadam. To aizsāka ar savu nākšanu pie varas NSDAP kuras vadības lielākā daļa bija naidīgi n ...

                                               

Smēķēšanas ierobežošana

Smēķēšanas ierobežošana ir ar likumu noteiktas normas, kas ierobežo tabakas izstrādājumu smēķēšanas tiesības publiskajā vai privātajā telpā.

                                               

Toksikoloģija

Toksikoloģija ir zinātne par toksisko vielu kaitīgo iedarbību uz dzīvajiem organismiem. Toksiska vielas: ir sastopamas dabā čūsku indes, sēņu indīgās vielas u.c., un var tikt iegūtas sintētiski, piemēram neiroparalītiskas gāzes – zarīns un tabūns.

                                               

Alkohola reibums

Alkohola reibums jeb sarunvalodā piedzeršanās ir psiholoģisks stāvoklis, kas var rasties no pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas. Reibums rodas, ja etanols nokļūst asinīs vairāk, nekā aknas to spēj pārstrādāt. Pēc alkohola reibuma parasti s ...

                                               

Benzpirēns

Benzpirēns pieder pie policikliskajiem arēniem ar kondensētiem cikliem. Tas ir viens no benzpirēnu izomēriem.

                                               

Pārdozēšana

Pārdozēšana ir dažādu ķīmisko vielu lietošana lielākās devās nekā ir ieteicamas vai arī ir normāli lietotas. Vielu pārdozēšana izraisa saindēšanos vai nāvi. Terminu pārdozēšana lieto vielām, kam normālos apstākļos tiek izmantotas, lai uzlabotu ve ...

                                               

Pretinde

Pretinde, pretlīdzeklis jeb antidots ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu. Pretindes izvēli nosaka indes veids un tās darbības mehānisms organismā, kā arī tas, cik precīzi iespējams noteikt saindēšanās iemeslu un cik ātr ...

                                               

Toksiskums

Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs. Toksiskums var nozīmēt vispārīgu iedarbību uz organismu vai iedarbību uz atsevišķām organisma struktūrām, piemēram, atsevišķiem orgāniem vai šūnām. Toksisku ...

                                               

1. gadsimts p.m.ē.

73 p.m.ē. - Spartaks vadīja vergu sacelšanos pret romiešiem 81 p.m.ē. - Lūcijs Kornēlijs Sulla tika iecelts par Romas valsts diktatoru, un viņš sāka veikt vairākas nozīmīgas reformas 27 p.m.ē. - Oktaviāns iegūst titulu "Augusts" un viņš kļuva par ...

                                               

1. tūkstošgade

1. tūkstošgade ir laika periods, kas pēc Jūlija kalendāra sākās 1. gada 1. janvārī un beidzās 1000. gada 31. decembrī. Tas ir mūsu ēras pirmais gadu tūkstotis. Eiropā tūkstošgades pirmajā pusē nozīmīgākie notikumi bija Romas impērijas uzplaukums, ...

                                               

1. tūkstošgade p.m.ē.

1. tūkstošgade pirms mūsu ēras ir laika periods pirms mūsu ēras Akmens laikmetā, kas sākās 1000. gadā p.m.ē. un beidzās 1. gadā p.m.ē. pēc Juliāna kalendāra.

                                               

10. gadsimts p.m.ē.

Mūsdienu Francijas teritorijā tika aizsākta tradīcija veikt mirušo cilvēku kremēšanu. Centrāleiropā radās Halštates kultūra. Tika dibināta Sparta. Senajā Grieķijā turpinājās "tumšie laikmeti". Somugru ciltis no Urālu kalniem ieradās Baltijas jūra ...

                                               

11. gadsimts

11. gadsimts jeb XI gadsimts bija laika posms vēsturē no 1001. līdz 1100. gadam pēc Jūlija kalendāra. Tas ir 2. tūkstošgades pirmais gadsimts. Eiropas vēsturē šis laika posms ir daļa no vidējiem viduslaikiem. Notiek Bizantijas impērijas varas sam ...

                                               

11. gadsimts p.m.ē.

1047. gadā p.m.ē. Sauls kļuva par pirmo apvienotās Izraēlas karalistes valdnieku. 1005. gadā p.m.ē. Dāvids kļuva par Izraēlas karalistes valdnieku. Ap gadsimta vidu filistieši bija iekarojuši teju vai visu Auglīgo pusmēnesi.

                                               

12. gadsimts

1127. gadā Sunu dinastija zaudēja kontroli pār Ziemeļķīnu tur nostiprinoties Dzjiņu dinastijai 1125. gadā Saksijas hercogs Lotārs III tiek ievēlēts par Svētās Romas imperatoru, apsteidzot tuvāko sāncensi Frīdrihu I, uzsākot lielo Gvelfi un gibelī ...

                                               

13. gadsimts

13. gadsimts jeb XIII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1201. līdz 1300. gadam. Eiropā tas bija vēlo viduslaiku periods. Āzijā šajā laikā izveidojās Mongoļu impērija, kas gadsimta beigās sadalījās.

                                               

13. gadsimts p.m.ē.

1258. gads p.m.ē. - senie ēģiptieši un heti noslēdza savstarpēju miera līgumu. 1274. gads p.m.ē. - Tuvajos Austrumos norisinājās Kadešas kauja, kurā senie ēģiptieši uzbruka hetiem.

                                               

14. gadsimts

1324. gadā Novgorodas karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili ...

                                               

15. gadsimts

15. gadsimts jeb XV gadsimts bija laika posms vēsturē no 1401. līdz 1500. gadam. Eiropā tas bija laiks starp viduslaikiem, agro renesansi un jaunajiem laikiem.

                                               

1529. gads

22. aprīlis - starp Portugāli un Spāniju tika noslēgts Saragosas līgums. 10. maijs - Turku armija atstāj Konstantinopoli, lai iebruktu Ungārijā.