ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 23




                                               

Rozula (novads)

Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām. Indriķa hronikas tekstā pieminēts tikai vienu reizi sakarā ar 1223. gada pavasara notikumiem, kad sakalieši, ugaunieši un krievi izlaupīja letu un līvu zemes, tai s ...

                                               

Rūdolfs no Kaseles

Rūdolfs no Kaseles bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa bruņniekiem, kas cēlies no Kaseles, Hesenes zemes ziemeļos. Cēsu komturs. Ar savu rīcību 1220., 1229., 1234. un 1238. - 1240. gados parādījās kā viena no nozīmīgākajām ordeņa personībām.

                                               

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13. gadsimta sākumā, kuram bija sava karadraudze.

                                               

Rusova Livonijas hronika

Rusova Livonijas hronika ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583. gadam. Hronikas autors ir Tallinas luterāņu mācītājs Baltazars Rusovs Russow ; Rüssow. Pirmais hronikas izdevums iznāca 1578. ...

                                               

Baltazars Rusovs

Baltazars Rusovs dzimis ap 1542./43.gadu Tallinā, Sīmaņa Rusova ģimenē, kurš, sakaņā ar L. Arbuzova juniora domām, ieceļojis no Rusovas Meklenburgā-Šverinā. Savukārt, saskaņā ar T.Zeidu, Rusovs cēlies no Tallinā ieceļojušiem igauņu zemniekiem, ku ...

                                               

Salaspils līgums

Salaspils līgums bija 1452. gadā 30. novembrī Salspils pilī noslēgts izlīgums starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapu un Rīgas pilsētu par tās vienlaicīgu pakļaušanos abiem Livonijas zemes kungiem - Livonijas ordenim un Rīgas arhibīskapam. Tie ...

                                               

Salaspils vēsture

Salaspils ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186. gada. Pēc līvu sacelšanās apspiešanas tā 1206. - 1298. gadā piederēja Rīgas arhibīskapijai, pēc tam 1380 1561. gadā Livonijas ordenim. No ...

                                               

Samnera Velsa deklarācija

Samnera Velsa deklarācija ir ASV Valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa parakstīts oficiāls paziņojums, kas skaidri paziņoja Padomju Savienībai un pārējām valstīm, ka neatzīst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aneksiju un inkorporāciju. ASV savu ...

                                               

Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju

Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju bija starptautisks līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, ko 1934. gada 12. septembrī Ženēvā Tautu Savienības sesijas laikā parakstīja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekr ...

                                               

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13. gadsimta sākumā, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā sakarā ar to, ka 1208. gadā Satekles pilskungs Rūsiņš noslēdza pret igauņiem vērstu sadarbības līgumu ar Autin ...

                                               

Satezele

Satezeles pils vai Sateseles pils līdz 1212. gadam bija galvenais līvu nocietinājums Gaujas kreisajā krastā jeb Dabreļa zemē, tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā pie Vējupītes gravas, Līvu kalnā jeb Satezeles pilskalnā. Indriķa hronikas tekstā ...

                                               

Saules zeme

Saules zeme jeb Saulene bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju. Netālu no Šauļiem atrodas sens zemgaļu pilskalns ar svētnīcu, kas mūsdienās ir pazīstams ar nosaukumu Krusta kalns.

                                               

Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada 5. oktobrī Maskavā parakstīja PSRS Ārliet ...

                                               

Sēlijas bīskapi

Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā. 1218. gadā Daugavas kreisajā krastā pēc ietekmīgā Daugavgrīvas abata Bernharda no Lipes iniciatīvas iekarotajā sēļu zemē tika izveidota Sēlijas bīskapija. ...

                                               

Sēlijas dalīšanas līgums

Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256. gadā Rīgas arhibīskapa Alberta, Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa vicemestra Ludviga Rīgā noslēgta vienošanās par to, ka agrākās Jersikas zemes trešdaļa un Sēlijas zeme pievienojama Livonijas ordeņa teri ...

                                               

Sēlijas vēsture

Vēlīnajā Dzelzs laikmetā sēļu zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Sēlijas reģionu, bet arī Aiviekstes upes baseinu līdz pat Gulbenei. Sēļu cilšu rietumu kaimiņi bija zemgaļi, ziemeļu kaimiņi - līvi, austrumu kaimiņi - latgaļi, bet dienvidi kaimiņi - ...

                                               

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes un Kurzemes guberņas sastāvā. Rietumos tas robežojās ar Jelgavas virspilskunga iecirkni. Ziemeļos pa Daugavas upi tā robežoj ...

                                               

Sēļi

Sēļi bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales. Daugavas labajā krastā viņi dzīvoja pamīšus ar letgaļiem un bija pakļauti Jersikas un Kokneses valdniekiem, bet kreisajā krastā viņu z ...

                                               

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu kopš 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290. gadā.

                                               

Sidnejstrītas aplenkums

Sidnejstrītas aplenkums Londonā bija Londonas policijas un britu armijas vienības kauja Stepnijas apkaimē ar latviešu anarhistiem 1911. gada 3. janvārī, kas piesaistīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un izraisīja debates britu parlamentā. Op ...

                                               

Sidrabene (zeme)

Sidrabene vai Sidobrenes zeme bija seno zemgaļu pilsnovads Sidrabes upes krastos tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā un bija Silenes zemes daļa.

                                               

Siguldas komturi

Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231. līdz 1432. gadam. Pēc tam Siguldas pils kļuva par Livonijas ordeņa maršalu rezidenci. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas un Livonijas o ...

                                               

Silene (zeme)

Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm. Dienvidos Silenes zeme pletās līdz Upītes un Saules zemes robežām. Silenes sastāvā līdz 15. gadsimtam ieskaitīta arī Sidrabenes ...

                                               

Spārnene

Spārnene bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Auces novada austrumu daļā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra Rīgas arhibīskapijas domkapitulam. Dalīšanas līgumā minēts, ka Spārnenes ...

                                               

Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

                                               

Steksis

Steksis jeb Stekse bija Lietuvas kunigaitis, kas 1213./1214. gada ziemā vadīja lietuviešu iebrukumu pāri Daugavai krustnešu kontrolētajās latviešu zemēs. Cēsu Bertolda vadībā Zobenbrāļu ordenis kopā ar Tālavas un Autines fogtu Pleskavas kņazu Vla ...

                                               

Stolbovas miera līgums

Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617. gada 9. martā parakstīja Krievijas caristes cars Mihails Romanovs un Zviedrijas karalistes karavadonis Jakobs Delagardijs. Krievija ...

                                               

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamiers bija 1919. gada 3. jūlijā Rīgas Strazdumuižas pamatskolā noslēgts karadarbības pārtraukšanas līgums starp Igaunijas armijas un Rietumu Antantes sabiedroto pārstāvjiem no vienas puses un Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju ...

                                               

Nīls Strembergs

Nīls Strembergs, arī Nīls Štrombergs bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu.

                                               

Pēteris Stučka

Pēteris Stučka bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors. KPFSR Tieslietu tautas komisārs, pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās. Latvijas Sociālistiskās Padomju Republ ...

                                               

Sukse

Mindauga padzīts, Sukse kopā ar brāli 1262. gadā devās uz Rīgu, kur pieņēma katoļu ticību un kristīto vārdu Nikolajs. Kļuva par Rīgas arhibīskapa Alberta vasali un pēc Gerdeņa nāves 1268. gadā kā feodālo lēni saņēma Nalsenes zemi. Pieminēts arī V ...

                                               

Svelgats

Svelgats jeb Žvelgaitis bija lietuviešu karavadonis, kas 1205. gadā ar apmēram 2000 jātniekiem gar Rīgu devās sirojumā uz Igauniju. Zemgaļu vadonis Viestards ieradās Rīgā un piedāvāja Livonijas bīskapam Albertam noslēgt militāru savienību pret li ...

                                               

Svētā Anskara dzīve

Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853. un 854.gada iebrukumiem Kursā. Vita sancti Anscarii ir viens no senākajiem Skandināvijas ...

                                               

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217. gada 21.septembrī netālu no Vīlandes pilskalna Sakalas zemē. Kaujā aptuveni 3000 vācu krustneši Alberta no Lauenburgas vadībā un Zobenbrāļu ordenis kopā ar saviem līvu u ...

                                               

Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524. gadā. Lielākajās Livonijas konfederācijas pilsētās notika reformācijas piekritēju ie ...

                                               

Šabis

Šabis jeb Šābis bija 1259. gada zemgaļu sacelšanās pret Livonijas ordeni karavadoņa iesauka, kas varētu nozīmēt "skābais". Pēc tam, kad zemgaļu senie sabiedrotie žemaiši un nekristītie kurši sakāva krustnešus Skodas kaujā, zemgaļi pēc Šabja ieros ...

                                               

Eižens Šeiermanis

Eižens Šeiermanis bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs. Latviešu literārās biedrības biedrs. Rīgas Lutera baznīcas Torņakalnā mācītājs. Ordinēts 1883. gadā, vēlāk, pretēji draudzes viedoklim, kļuva par Rīgas Lutera baznīcas mācīt ...

                                               

Šlokenbekas pils

Šlokenbekas viduslaiku pils atrodas Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

                                               

Šļahta

Sākotnēji poļu šļahta bija vienīgi karavīru sociālais slānis, kuram, līdzīgi senajām stepju klejotāju tautām sarmatiem un skitiem, bija tiesības tiešā veidā izlemt savas valsts svarīgākos jautājumus un ievēlēt savu karali lielās sanāksmēs seimos, ...

                                               

Šteinhaueru dzimta

Šteinhaueru dzimta bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18. gadsimta sākumā, galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam, bija Rīgas brāļu draudzes vadītāji, vēlāk pārvācojās vai pārcēlās uz dzīvi brāļu draudžu kolonijās Anglijā un Zie ...

                                               

Štēli fon Holšteini

Štēli fon Holšteini ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Livonijā 15. gadsimtā un kļuva par zemes īpašniekiem Zviedru Vidzemē, vēlāk Vidzemes guberņā. Ierakstīti Igaunijas un Vidzemes bruņniecības matrikulā. Krievijas impērijas valdība 1869. gadā ...

                                               

Štrika sazvērestība

Štrika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlu ...

                                               

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Štriks bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals, Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

                                               

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās. Tai cauri gāja svarīgais Gaujas tirdzniecības ceļš no līvu zemēm uz Ugaunijas un Pleskavas zemēm. Indriķa hronikas tekstā Tālavas teritorija bieži apzīm ...

                                               

Tālavas dalīšanas līgums

Tālavas dalīšanas līgums ir 1224. gadā sastādīts Latvijas viduslaiku vēsturei nozīmīgs dokuments, kas latīņu valodā uzglabājies divos oriģinālos - viens Krakovā firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs Stokholmas Valsts arhīvā. Tie satur 14 Tālavas vie ...

                                               

Tautas Balss

"Tautas Balss” bija pagrīdes pretošanās kustības organizācijas "Latviešu nacionālistu savienība” nelegāls izdevums, kas iznāca vācu okupētajā Latvijā. Kopā iznāca deviņi laikraksta numuri, katrs no tiem 5 - 6 lapaspušu apjomā. Laikrakstu pavairoj ...

                                               

Tērbatas vaivadija

Tērbatas vaivadija bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc pārvaldes reformas 1598. gadā. Tajā bija iekļauta agrākās Livonijas Tērbatas bīskapijas teritorija. Zviedrijas kontrolē kopš 1621. gada. Polija-Li ...

                                               

Tērvete (zeme)

Tērvete jeb Tērvetene bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Tērvetes novada teritorijā. 1206 1225. gadā Indriķa hronikas aprakstīto notikumu laikā Tērvetes kungs bija Viestards, kas hronikā t ...

                                               

Tēvija (laikraksts)

Tēvija” bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā, kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca Rīgā, no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim Liepājā.

                                               

Treknie gadi

Treknie gadi” ir termins, ar kuru Latvijā apzīmē valsts ekonomikas straujās izaugsmes periodu no 2006. līdz 2008. gadam. Tas cēlies no toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša Vecgada uzrunas Latvijas Televīzijā 2005. gada 31. decembrī, kurā ...