ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 22




                                               

Pietālava

Pietālava ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas apvidū. Pēc vēsturnieka Edgara Andersona domām tas bija Tālavas pavalsts - Atzeles apvidus, kas robežojās ar Krieviju. Andersons uzskata, ka 1782. gadā pirm ...

                                               

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals, Apvienotās Baltijas hercogistes reģents.

                                               

Pilsāts

Pilsāts ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi. Tagad tā ir Lietuvas Republikas sastāvdaļa, aizņemot daļu no Klaipēdas apriņķa. Pilsātā dzīvojosie kurši saplūda ar vācu un citu tautu ieceļotājiem, vē ...

                                               

Piltenes apgabals

Piltenes apgabals bija autonoms apgabals agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

                                               

Piltenes fogtu saraksts

Piltenes fogti bija Kurzemes bīskapijas laicīgās pārvaldes un tiesas kungi no 1424. līdz 1583. gadam. Fogti pakļāvās Kurzemes bīskapiem ar sēdekli Piltenē un domkapitulam ar sēdekli Aizputē. Pēc Piltenes apgabala izveides 1585. gadā fogtu funkcij ...

                                               

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā. Plaša Krievijas Impērijas rietumu guberņu iedzīvotāju bēgšana brīvprātīgā vai piesp ...

                                               

Pirmais Latgales latviešu kongress

Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26. - 27. aprīlī Rēzeknē bija pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar ...

                                               

Pirmais pasaules karš Latvijā

Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914. gadā, kad daudzi latvieši tika mobilizēti Krievijas impērijas armijā. Lielākā daļa tika nosūtīti uz Austrumprūsiju, kur krievi cieta militāru neveiksmi. Daudzi latviešu karavīri krita pie ...

                                               

Pleskavas aplenkums (1269)

1269. gada Pleskavas aplenkums notika 1269. gada martā Lietuvas-Livonijas kara laikā kā atbildes karagājiens pēc krievu karaspēka iebrukuma Igaunijā un Rakveres kaujas iepriekšējā gada februārī. Pēc Izborskas nodedzināšanas un nesekmīga Pleskavas ...

                                               

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa jeb, īslaicīgi, Pleskavas vietniecība bija Krievijas guberņa, kurā neilgu laiku līdz 1776. gadam ietilpa arī Daugavas province ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu Krievijas Pleskavas apgabala ...

                                               

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla - sākotnēji Kijevas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā - Maskavas lielkņazs. Pirmo zināmo Pleskavas ...

                                               

Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Galvenās sastāvdaļas bija Polijas karaļvalsts, kas savukārt sastāvēja no divām ...

                                               

Polijas-Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2. pusē. Lēmums par sadalīšanu tika pieņemts jau 1772. gada 4. janvārī Pēterburgā, kur Krievi ...

                                               

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā, kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas ...

                                               

Polockas Rurikoviču dinastija

Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira pēcnācēji. Viņi valdīja tagadējās Baltkrievijas ziemeļu un cen ...

                                               

Polockas vēsture

Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā. Polockas kņaziste ir ietekmējusi arī Latvijas attīstību viduslaiku periodā. 1812. gadā Polockas apkārtnē Napoleona karu laik ...

                                               

Poļu-zviedru kari

Poļu-zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563. līdz 1721. gadam par virskundzību Baltijas jūras zemēs, kas sākās neilgi pēc Livonijas konfederācijas sagrāves 15 ...

                                               

Poļu-zviedru karš (1600-1629)

Poļu - zviedru karš bija viens no poļu - lietuviešu - zviedru kariem starp Polijas - Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā. Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos, kuri dažreiz tiek uzska ...

                                               

Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā

Pretošanās kustību Latvijā 1941 1945. gada vācu okupācijai var iedalīt divos lielos, savstarpēji pretējos virzienos. Viens no tiem vēlējās brīvas Latvijas valsts atjaunošanu, iespējams, atkarībā no Vācijas, kamēr otra daļa cerēja uz PSRS uzvaru u ...

                                               

Privatizācija Latvijā

Privatizācija Latvijā norisinājās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Padomju Savienībā, kurā Latvija bija iekļauta, īpašums piederēja valstij. Pēc neatkarības atgūšanas bija nepieciešamība pēc privātīpašuma, lai veiksmīgi īstenotu tirgus ekon ...

                                               

PSRS sabrukums

PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990. gada 11. martā, kad Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma Lietuvas valsts atjaunošanas aktu un paātrinājās pēc 1991. gada Augusta puča izgāšanās. 1991. gada 6. septem ...

                                               

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu ir dokuments, ar kuru 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts dome atzina Latvijas Republikas neatkarību. Ar šo lēmumu Padomju Savienība netieši atzina 1940. gada Latvijas okupācij ...

                                               

Pušelnieks

Pušelnieks ir cilvēks, kam pieder puse no kopīgas saimniecības vai kopīga īpašuma ar kādu citu. Pārnestā nozīmē jēdziens tiek lietots arī, lai apzīmētu cilvēku, kam ar kādu citu ir kopīga darba vai dzīves vieta, vai kopīgi darba vai citi pienākum ...

                                               

Georgs Radvils

Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks. Pārdaugavas hercogistes administrators, Viļņas bīskaps, Krakovas bīskaps. Pirmais Romas katoļu baznīcas kardināls no Lat ...

                                               

Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Nikolajs Radvils, saukts Pērkons arī Kšištofs Radzivils ; dzimis 1547. gadā, miris 1603. gada 20. oktobrī) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads, Lietuvas lielhetmanis, sakāva zviedrus ...

                                               

Nikolajs Radvils Melnais

Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas. Lietuvas māršals, Lietuvas kanclers, Viļņas vaivads. Livonijas kara laikā panāca Livonijas un Lietuva ...

                                               

Nikolajs Radvils Rudais

Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Traķu vaivads un Viļņas vaivads un Lietuvas lielkanclers, Lietuvas lielhetmanis. Reformācijas laikā pārgājis kalvi ...

                                               

Rakte

Rakte jeb Raktene bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsnovadā - tagadējās Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā. 1285. gadā pēc sava ķēniņa Nameiša nāves un nesekmīgiem mēģinājumiem ieņemt Svētkalna pili, zemgaļi nolēma node ...

                                               

Reformācija Livonijā

Reformācija Livonijā bija kustība 16. gadsimtā, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu. Livonijā izplatījās galvenokārt tieši Mārtiņa Lutera paustās idejas un, atdaloties no Romas katoļu baznīcas, nostiprinājās luterticība. Par Reformācijas sā ...

                                               

Johans Renners

Johans Renners bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas konfederācijas valstīs.

                                               

Rēzeknes ebreji

Rēzeknes ebreji ir Latvijas ebreju kopiena, kas kopš 17. gadsimta beigām mīt Rēzeknē. Kopienas vēsture ir daļa no ebreju vēstures Latvijā, kuras izpēti nodrošina zinātniskais pētnieciskais projekts "Ebreju Rēzekne", ietverot konferenču un zinātni ...

                                               

Rēzeknes fogti

Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559. gadam. Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Rēzeknes pils Rozitenes pils Rēzeknes upes ielejā. Ordeņa fogtu pils Lotigolas zemē uzcelta 1285. gadā, ...

                                               

Rietumkrievijas valdība

Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919. gada jūlijā Berlīnē dibināta marionešu valdība, kuras mērķis bija pārstāvēt Vācijas intereses Baltijas zemēs pēc tam, kad neveiksmi bija piedzīvojuši mēģinājumi izveidot Vācijas p ...

                                               

Rīgas aplenkums (1210)

Rīgas aplenkums 1210. gadā bija turpinājums 1210. gada jūras kaujai Zundā, kad kurši sakāva krustnešus. Aģes līvi pārliecināja kuršus, ka tas ir īstais laiks ieņemt Rīgu, jo pilsētā palicis maz karavīru. 1210. gada 12. jūlijā liels kuršu karaspēk ...

                                               

Letu gals

Letu gals vai Letu zeme 13. - 16. gadsimtā bija pārsvarā letu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa Daugavas labajā krastā, ko no arhibīskapijas "Līvu gala" atdalīja Livonijas ordenim piederošais Gaujas koridors. Saplūstot agrāko Jersikass un Tālav ...

                                               

Līvu gals

Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas jūras līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

                                               

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija bija vadošā Livonijas bīskapija 1255. - 1562. gadā, Rīgas arhibīskaps bija Baznīcas galva 7 bīskapijām Livonijā un Prūsijā. Dažādos latīņu tekstos Rīgas arhibīskapija saukta arī par diecese Rigensi, Rigensi ecclesia, lejasvācu ...

                                               

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

Rīgas arhidiecēze ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas - Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps - metropolīts, k ...

                                               

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561. līdz 1582. gadam, kad Rīga Livonijas kara laikā bija bez sava feodālā senjora un Rīgas rātes sūtņi Vīnē veda sarunas ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimi ...

                                               

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija. Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram.

                                               

Rīgas komturi

Rīgas komturi bija Livonijas ordeņa mestra vietnieki un pavēlnieki Rīgas komturejas teritorijā 1253. - 1484. gadā periodos, kad tur neuzturējās ordeņa mestri. Viņu rezidence bija vecā Rīgas pils tagadējās Konventa sētas teritorijā Vecrīgā, no kur ...

                                               

Rīgas metropolija

Rīgas metropolija bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps. Mūsdienās Rīgas metropolija ietver Latvijas valsts teritoriju.

                                               

Rīgas miera līgums ar kuršiem

Rīgas miera līgums ar kuršiem ir Rīgā 1230. gada sākumā noslēgts miera līgums starp Abavas ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļiem un Rīgas pilsētas rāti. Tas izbeidza karadarbību, kas bija sākusies pēc 1228. gada kuršu un ...

                                               

Rīgas robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307.17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km². Rīgas tagadējās robežas pastāv kopš 1974. gada.

                                               

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 7. martā. Padome darbojās līdztekus Rīgas pašvaldībai un dublēja Krievijas Republikas pagaidu valdības ie ...

                                               

Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936. gada. Pirms tam viņa tituls bija Rīgas un Latvijas arhibīskaps, vēlāk Rīgas un Latvijas metropolīts. Līdz 1917. gada Februāra revolūcijai Krievijas ...

                                               

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir muzejs Rīgā, kurā izstādītas ekspozīcijās par Rīgas vēsturi sākot ar pilsētas dibināšanu 1201. gadā un beidzot ar 20. gadsimta pirmo pusi. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs ...

                                               

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Rīgas ģenerālgubernatoram jeb vietvaldim.

                                               

Rimberts

Dati par Rimberta dzīvi visai trūcīgi. Viņa skolotājs bijis katoļu misijas vadītājs Skandināvijā un no 831. gada Hamburgas, bet no 845. gada arī Brēmenes arhibīskaps Anskars arī Ansgars, ar kuru Rimberts iepazinās Turnholtas klosterī Flandrijā. R ...

                                               

Romas katoļu Kauņas arhidiecēze

Romas katoļu Kauņas arhidiecēze ir Romas katoļu baznīcas arhidiecēze Lietuvas rietumu daļā. Arhidiecēzes katedrāle ir Kauņas arhikatedrālā bazilika Kauņā, bet Šiluvā atrodas vēl viena bazilika. Līdz 1920. gadam Kauņas arhidiecēzē ietilpa arī Kurz ...