ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 145




                                               

Kaupres pilskalns

Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas Ābeļu salu pašā ziemeļu galā pie Kauprenieku mājām. Pilskalna novietojums upes salā, nocietinājumu veids un īpaši mūrējuma paliekas nav raksturīgas tradicionālajiem Latvijas pilsk ...

                                               

Lašu pilskalns

Lašu pilskalns atrodas Ilūkstes novada Eglaines pagastā zem bijušās Veclašu muižas pils drupām pie autoceļa P70. Kultūrslānī atrasta apmestā, gludā un ripas keramika. Pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 10 12. gs. Kokiem apaugušā savrupā k ...

                                               

Maleisine

Maleisine, Maleisina, Meleisine bija sēļu pilsnovads līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva Livonijas ordeņa valsts teritorijā. Pirms tam to Lietuvas karalis Mindaugs uzskatīja par viņam pakļautu teritoriju. Maleisines nosaukums ir līdzīgs Nalse ...

                                               

Medene

Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13. gadsimtā, kas atkārtoti pieminēta Lietuvas karaļa Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim 1255. gadā un Upmales zemes dalīšanas dokumentā 1261. gadā. Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva Žemai ...

                                               

Miļģerīns

Miļģerīns bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240. līdz vismaz 1255. gadam, Livonijas ordeņa vasalis, Atskaņu hronikas tekstā raksturots kā "uzticīgs un godprātīgs, tam riebās tikums izlaidīgs."

                                               

Pelone

Pelone bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva Livonijas ordeņa valsts teritorijā. Pirms tam to Lietuvas karalis Mindaugs uzskatīja par viņam pakļautu teritoriju.

                                               

Sēlija (zeme)

Sēlija jeb Sēļu zeme, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja Sēlijas bīskapiju, 1251. gadā to pievienoja Rīgas bīskapijai. 1255. gadā Lietuv ...

                                               

Sēlijas pilskalni

Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija Sēlpils lat. cas ...

                                               

Sēlpils pils

Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas. Pēc teritorijas nonākšanas Liv ...

                                               

Sērpiņu pilskalns

Sērpiņu pilskalns ir pilskalns, kas atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā 1.3 km uz dienvidrietumiem no Vārenbrokas muižas kungu mājas. Pirmās ziņas par šo pilskalnu saglabājušās no A. Bīlenšteina pierakstiem 1882. gadā. Pilskalnā un apmetnē u ...

                                               

Tovrakste

Tovrakste, citos avotos Tauragnes pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13. gadsimta vidum, kad to uz laiku iekļāva Livonijas ordeņa valsts sastāvā. Pirms tam to Lietuvas karalis Mindaugs uzskatīja par viņam pakļautu teritoriju.

                                               

Tūšis

Tūšis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240. līdz vismaz 1255. gadam, Livonijas ordeņa vasalis, Atskaņu hronikas tekstā viemēr pieminēts kā pirmais no trīs brāļiem: "Viens no tiem par Tūši saucās".

                                               

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā bija vairāk nekā 15 400 PSRS okupētās Latvijas civiliedzīvotāju aizturēšana naktī no 13. uz 14. jūniju un to izvešana jeb deportācija uz NKVD koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvido ...

                                               

Augusta pučs

Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19. - 21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas p ...

                                               

Vidzemes superintendents

Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti. Pirmo Vidzemes superintendentu 1622. gadā iecēla Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs. P ...

                                               

Ādažu-Carnikavas draudzes novads

1826. gadā Ādažu-Carnikavas draudzes novadā bija šādas muižas: Iļķenes muiža Hilchensfähr nejaukt ar Iļķēnsalas muižu Jaunmīlgrāvī un Rutku salā Kalna muiža Berghof Remberģes muiža Ringenberg Abgunstes muiža Abgunst Gaujas pļavas muiža Aahof, šob ...

                                               

Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)

1826. gadā Vidzemes guberņas Aizkraukles draudzes novadā bija šādas muižas: Vinkelmaņa muiža Winkelmannshof Aizkraukles muiža Ascheraden Rīmaņa muiža vai Lengmaņu muiža Langholm Aizkraukles mācītājmuiža Ascheraden Pastorat Skrīveru muiža

                                               

Akmeņsalas draudzes novads

Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu. Mūsdienās tā teritorijā atrodas Katlakalns un Rīgas pilsētas Salu apkaimes, kā arī daļa no Daugavas ...

                                               

Allažu draudzes novads

1826. gadā Allažu draudzes novadā bija mācītājmuiža un septiņas muižas: Inčukalna muiža Hinzenberg Allažu mācītājmuiža Allasch Pastorat Jūdažu muiža Judasch Šķiliņu muiža Schillingshof Pullēnu muiža Pullandorf Plānupes muiža Planup Allažu muiža A ...

                                               

Alojas draudzes novads

Draudzes novads izveidojās 1534. gadā Rīgas arhibīskapijas Līvu galā, 1582. gadā iekļauts Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas sastāvā, vēlāk Rīgas apriņķa sastāvā. Zviedru Vidzemes laikā 1695. gadā celta Alojas luterāņu baznīca, kas nodeg ...

                                               

Alūksnes draudzes novads

1782. gadā Alūksnes draudzes novadā bija sekojošas muižas: Streidas, Jaunzemi, Birznieki Hessenhof, Buschhof Nēķenu muiža Nötkenshof Alūksnes muiža Marienburg un Aizviķu muiža Aiswickshof Babeckas muiža Babeßky, Babetzky Ziemera muiža Semershof K ...

                                               

Apekalna draudzes novads

Apekalna draudzes novadā bija šādas muižas: Repjakalna muiža Reppekaln Lurenhof Karvas muiža Korwenhof Jaunlaicenes muiža Lūša muiža Luxenhof Apes muiža Hoppenhof Veclaicenes muiža Alt-Laitzen, Alt-Laißen Romeškalna muiža Romeskaln Apukalna mācīt ...

                                               

Āraišu draudzes novads

Āraišu pilsnovads Arries sākotnēji bija tieši pakļauts Cēsu komturiem, vēlāk Livonijas ordeņa mestriem, kuru rezidence bija Cēsu pilī. Livonijas kara laikā krievu un tatāru karaspēks Āraišu pili nopostīja un tā vairs netika atjaunota. Netālu esoš ...

                                               

Aumeisteru draudzes novads

Aumeisteru draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes - Aumeisteru draudzes novada.

                                               

Bērzaunes draudzes novads

1229. gadā Rīgas arhibīskaps tagadējo Bērzaunes pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzas. Pie Bērzaunes novada tolaik piederēja arī Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas. 1456. gadā Bērzaunes draudze atdalījās no Ces ...

                                               

Biķernieku draudzes novads

1782. gadā Biķernieku draudzes novadā bija šādas muižas: Strazdumuiža Stratzenhof, Strasdenhof Dreiliņmuiža jeb Dreiliņbuša Dreilingshof, Dreylingsbusch Kaulu muiža jeb Franku muiža Frankenhof

                                               

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu Septiņgadu kara laikā. Ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas periodā ...

                                               

Burtnieku draudzes novads

Burtnieku novads līdz 13. gadsimtam bija letgaļu Tālavas zemes ziemeļu robežnovads, caur kuru veda senais ceļš no Gaujas ielejas un Sakalu un Ugauniju. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā Ramekas novadu līdz Burtnieku ezeram Astyerwe ieguva Zobenbrā ...

                                               

Cēsu draudzes novads

Sākotnēji Zobenbrāļu ordenis 1207. gadā apmetās vendu Riekstu kalnā esošajā Veccēsu pilī latīņu: Wendorum castrum, tad līdz 1214. gadam uzcēla savu mūra pili. Cēsu pilsnovads bija viens no Livonijas ordeņa Gaujas koridora novadiem. Draudzes novad ...

                                               

Cesvaines draudzes novads

Rīgas arhibīskaps pirms 1420. gada Cesvaines novadā pie tur esošās pilsētiņas uzcēla savu mūra Cesvaines pili. 1456. gadā arhibīskaps Silvestrs no Cesvaines atdalīja Bērzaunes draudzes novadu.Livonijas kara sākumā Cesvaini, ko krievi dēvēja par Ч ...

                                               

Daugavgrīvas draudzes novads

Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā. Dienvidos tas robežojās ar Rīgas patrimonālo apgabalu, austrumos ar Ādažu-Carnikavas draudzes novadu, rietumos ar Slokas drau ...

                                               

Dikļu draudzes novads

Pēc 1224. gada Tālavas dalīšanas līguma Dikļu novadu ieguva Livonijas bīskapija, vēlāk tas ietilpa Rīgas arhibīskapijas Līvu galā. 1436. gadā Rīgas arhibīskaps Henings piešķīra savam vasalim Detlefam fon der Pālenam Dikļu novadā tiesības būvēt ba ...

                                               

Doles draudzes novads

Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem. Līdz 1630. gadam Doles draudzes novads piederēja Kurzemes un Zemgales hercogistei, tad Zviedru Vidzemei.

                                               

Dzērbenes-Drustu draudzes novads

1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes par 2800 Rīgas mārkām. Savukārt 1439. gadā arhibīskaps Henings Šarpenbergs Dzērbenes pilsnovadā savam vasalim Ansim ...

                                               

Ērgļu-Ogresmuižas draudzes novads

1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens Ērgļu pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. 1375. gadā Lietuvas lielkungs Ķēstutis astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus. Ērgļu ...

                                               

Ērģemes draudzes novads

Brentu muiža Kokenberg, Ermeshof Omuļu muiža Homeln Vīgantu muiža Wiegandshof Pedeles muiža Peddeln Veckārķu muiža Alt-Karkell Ērģemes mācītājmuiža Pastorat Ermes Jaunkārķu muiža Neu-Karkell Jaunāmuiža Ermes-Neuhof, Peddeln-Neuhof Turnas muiža Tu ...

                                               

Ēveles draudzes novads

Ēveles draudzes novadā bija šādas muižas: Ķeižu muiža Keysen Vecjērcēnu muiža Neu-Wohlfahrt Ēveles muiža Alt-Wohlfahrt Ķemeres muiža Kemmershof Ēveles mācītājmuiža Wohlfahrt-Pastorat Ķempēnu muiža Kempen Jaunjērcēnu muiža Wohlfahrtslinde

                                               

Gaujienas draudzes novads

1782. gadā Gaujienas draudzes novadā bija šādas muižas: Bormaņu muiža Treppenhof, Bruži Darsen mit Brunshof Jaunāmuiža Gaujienas mācītājmuiža Pastorat Adsel Grundzāles muiža Grundsal, Grundsahl Gaujienas pilsmuiža Adsel Luturu muiža Luttershof, A ...

                                               

Gulbenes draudzes novads

1782. gadā Gulbenes draudzes novadā bija šādas muuižas: Lejas muiža Aahof, kroņa muiža Jaungulbenes muiža Neu-Schwanenburg Vecgulbenes muiža Alt-Schwanenburg Dūres muiža Duhrenhof, Kappendorf Blomes muiža Blumenhof Gulbenes mācītājmuiža Pastorat ...

                                               

Ikšķiles-Salaspils draudzes novads

1826. gadā Ikšķiles draudzes novadā bija šādas muižas: Berkavas muiža Borkowitz Ikšķiles mācītājmuiža Turkalnes muiža Turkaln Sprēstiņu muiža Pröbstingshof, Präbstingshof Ikšķiles muiža Uexküll Tīnūžu muiža Lindenberg 1826. gadā Salaspils draudze ...

                                               

Jaunpiebalgas draudzes novads

1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes par 2800 Rīgas mārkām. 1530. gadā Piebalga minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņā ...

                                               

Jaunpils (Zaubes) draudzes novads

1826. gadā Jaunpils draudzes novadā bija mācītājmuiža un šādas muižas, Jaunpils mācītājmuiža Jürgensburg Pastorat Bērzu muiža Bersehof Slīpes muiža Schliepenhof. Zaubes Jaunpils muiža Jürgensburg Kliģenes muiža Gustavsberg

                                               

Kalsnavas-Vietalvas draudzes novads

Kalsnavas pilsnovads 1455. gadā piederēja Rīgas arhibīskapa vasalim Jēkabam Tīzenhauzenam. Livonijas kara laikā pili 1577. gadā nopostīja Krievijas caristes karaspēks. Zināms, ka senākā Kalsnavas luterāņu baznīca nodegusi Zviedru Vidzemes laikā 1 ...

                                               

Katlakalna draudzes novads

1782. gadā Katlakalna draudzes novadā bija šādas muižas: Rāmavas muiža Rammenhof, Mazjumpravas muiža, Olaines muiža Olei, Olai, Depkina muiža Depkinshof jeb Merķeļamuiža, Foka muiža Fockenhof, Katlakalna mācītājmuiža Katlakaln Pastorat, Rummera m ...

                                               

Kokneses draudzes novads

1782. un 1826. gadā Kokneses draudzes novadā bija šādas muižas: Stukmaņu muiža Stockmanshof mit Lepingshof Krapes muiža Kroppenhof Vecbebru muiža Alt-Bewershof, Klein-Bewershof Bebru muiža Bewershof, Pinkerhof Weidenhof Atradzes muiža Bilstiņu mu ...

                                               

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads

Ķizbeles jeb Kubeseles baznīcu latīņu: Cubezele 1205. gadā pie sava pilskalna uzcēla Gaujas līvu ķēniņš Kaupo kopā ar priesteri Alebrandu.Zviedru Vidzemes baznīcu revīzijā 1630. gadā konstatēts, ka Ķizbeles baznīca bijusi bez spārēm un jumta, vie ...

                                               

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs, Rīgas un Vidzemes gubernators.

                                               

Lazdonas draudzes novads

Draudzes pirmsākumi ir meklējami Zviedru Vidzemes laikā 1668. gadā, kad pie baznīcas vizitācijas Lazdonas muižas īpašniekam Otto Gerhardam fon Klēbekam, lielā attāluma no Ļaudonas baznīcas dēļ, uzdeva savas muižas teritorijā uzcelt lūgšanu namu u ...

                                               

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma līvu kunga Kaupo pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra Livonijas bīskapijai. 1214. gadā Autines sacelšanās laikā nodedzinātās koka pils vietā Turaidā uzcēla mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi vācu " ...

                                               

Lieljumpravas draudzes novads

Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.