ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 138




                                               

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pastāvēja lielā daļā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas. Hercogistē viena pē ...

                                               

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji. Kopš 1636. gada, kad ab ...

                                               

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs bija Sunākstē dzimis Kurzemes muižnieks un politiķis. Pēdējais Kurzemes hercogistes kanclers un pirmais Kurzemes guberņas kanclers un landhofmeistars. Sunākstes muižas un Jumpravas muižas pie Bauskas īpašni ...

                                               

Doroteja, Kurzemes hercogiene

Doroteja, Kurzemes hercogiene bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

                                               

Johans Frīdrihs fon Mēdems

Dzimis 1722. gada 16. septembrī Vilces muižā. Studēja Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs. Iestājās Polijas-Lietuvas kopvalsts armijā kā rotmistrs, pēc tam kļuva par Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta III kambarkungu. Bija Ašmenas Ашмян ...

                                               

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis. Remtes, Vecauces u.c. muižu īpašnieks. Kurzemes muižniecības deputāts. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes civilās valdības vadītājs.

                                               

Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems

Grāfs fon Mēdems bija Jelgavas brīvmūrnieku Jāņa ložas "Trois Epées couronnées” jeb "Zu den drey Gekrönten Schwerdtern" krēsla meistars 1779 laikā, kad Jelgavā apmetās slavenais mistiķis un brīnumdaris Aleksandrs Kaljostro. Viņa brāļameitas dzejn ...

                                               

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems, bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas imperatora Pāvila I galmos. Žanno Mēdema vecākā māsa Elizabete Šarlote Konstance kļuva par slavenu raks ...

                                               

Aleksandrs fon Rādens

Aleksandrs fon Rādens bija vācbaltiešu politiķis un ģenealogs, Kurzemes Zemes padomes priekšsēdētājs.

                                               

Kristofs fon Rape

Kristofs fon Rape bija Kurzemes izcelsmes muižnieks, Prūsijas hercogistes kanclers no 1604. gada. Dzimis Satiķu, Tāšu un Rolavas īpašnieka ģimenē. Studēja tiesības Jēnas, Vitenbergas, Ingolštates un Leipcigas universitātēs. 1594. gadā iestājās Pr ...

                                               

Slokas apgabals

Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II piespieda atdalīt no hercogvalsts un pievienot Vidzemes guberņai, izveido ...

                                               

Tobāgo

Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa. Dienvidrietumos no Tobāgo atrodas Trinidāda, ziemeļrietumos - Grenāda. 1639. - 1693. gadā sala bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.

                                               

Zāganas hercogiene Vilhelmīne

Zāganas hercogiene Vilhelmīne bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece. Piedalījās aizkulišu sarunās plašas Eiropas valstu koalīcijas veidošanā pret Napoleonu.

                                               

Gideons Heinrihs fon Zass

Gideons Heinrihs fon Zass bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs, Goldingenas virspilskungs, Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775. un 1786. gadiem. Šķēdes un Lutriņu muižu īpašnieks. Panācis kuršu ķoniņu stāvokļa uzl ...

                                               

Pēteris Bestuževs

Pēteris Bestuževs jeb Pēteris Bestuževs-Rjumins, 1664 - 1743) bija Krievijas cara Pētera I galminieks, vēlāk diplomāts Lielā Ziemeļu kara laikā, grāfs. Kurzemes un Zemgales hercogistes galma vadītājs hercoga atraitnes Annas Ivanovnas valdīšanas l ...

                                               

Brovallas kauja

Brovallas kauja ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8. gadsimta vidus tautu kauja Baltijas jūras krastā tagadējās Zviedrijas pilsētas Noršēpingas apkārtnē starp dāņu ķēniņa Haralda un zviedru ķēniņa Zigurda karaspēkiem. Kaujā piedalījušies kar ...

                                               

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207-1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji. Iekarotās zemes tika sadalītas starp Zobenbrāļu ordeni un bīskapiem - Sēl ...

                                               

Egila sāgas

Sāga par Egilu Skalagrimsonu ir senīslandiešu mutvārdu historiogrāfijas avots, kas satur 87 nodaļas un pieder pie vēsturiskajām Īslandiešu sāgām. Egila sāga radusies ap 1200. gadu, bet ietver ievērojami senāku materiālu. Uzskata, ka to literāri a ...

                                               

Egils Skallagrimsons

Egils Skallagrimsons bija Islandes vikingu virsaitis un dziesminieks, kura dzīve aprakstīta Egila sāgās. Viņš ar savu karadraudzi sirojis Norvēģijā, Kursā, Dānijā un Anglijā.

                                               

Heimskringla

Heimskringla ir Snorri Sturlusona sarakstītās sāgas par Norvēģijas un tās karaļu vēsturi. Heimskringla ir Īslandes valstvīra un dzejnieka Snorri Sturlusona 1178 - 1241 galvenais darbs, kurā attēlota Norvēģijas un tās karaļu vēsture no 9. gadsimta ...

                                               

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

1918. gadā atjaunotā Kurzemes un Zemgales hercogiste bija 1795. gadā likvidētās Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanas otrais mēģinājums. Hercogistes atjaunošana tika pasludināta 1918. gada 8. martā, bet 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhel ...

                                               

Kurzemes Zemes sapulce

Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917. gada septembrī izveidota "pseudopārstāvniecības iestāde", kas atbalstīja Kurzemes un Zemgales pievienošanu Vācijas impērijas valstu savienībai. 22. septembrī sap ...

                                               

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812. gadā īslaicīgi pastāvošs teritoriāls veidojums Napoleona armijas okupētās Kurzemes, Zemgales un Sēlijas teritorijā.

                                               

Oto fon Lilienfelds

Oto Frīdrihs Augusts Heinrihs fon Lilienfelds-Toals bija vācbaltu cilmes Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Sakas muižas, Upesmuižas, Aizputes ordeņa pils īpašnieks. Pāvilostas izveidotājs Sakas upes grīvā, kas nosaukta viņa brāļa, Kurzem ...

                                               

Līvu zemes

Līvu zemes vai Līvzeme latīņu: Livonia, vācu: Livland bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11. gadsimta vikingu rūnakmeņu uzrakstos. Livonijas krusta karu perioda sākumā 1188. gada 1. oktobrī izveidoj ...

                                               

Aleksandrs fon Mēdems

Aleksandrs fon Mēdems bija Kurzemes muižnieks un sabiedriskais darbinieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars.

                                               

Birgers Nermans

Birgers Nermans bija zviedru arheologs un Tartu Universitātes profesors, kas 1929. gadā veica izrakumus Grobiņas apkārtnē.

                                               

Piltenes bruņniecība

Piltenes bruņniecība bija no 1717. līdz 1819. gadam pastāvoša Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtu korporācija, kas pēc 1819. gada veidoja daļu no Kurzemes bruņniecības.

                                               

Piltenes landtāgs

Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818. gadā. Landtāgus sasauca Piltenes apgabala landrātu kolēģija reizi 2 gado ...

                                               

Abrenes apriņķa muižu nosaukumi

Abrenes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Abrenes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. 1 ...

                                               

Boļeslavs Brežgo

Boļeslavs Brežgo bija latgaliešu vēsturnieks. Daugavpils pilsētas domes deputāts, valdes loceklis no Poļu-katoļu Latvijas Poļu savienības. Viens no ievērojamākajiem Latgales vēstures pētniekiem.

                                               

Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Bujņickis, arī Kazimers Buiņickis, bija Latvijas poļu rakstnieks un kultūras darbinieks, kurš iestājās par sociālajām reformām Latgalē. Savos darbos atainoja Latgales dzīvi gan 17. gadsimta, gan 19. gadsimta pirmajā pusē. Lielākā daļa Bu ...

                                               

Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi

Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Daugavpils apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu cen ...

                                               

Daugavpils komturi

Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Daugavpils komturejas teritorijā 1367. - 1559. gadā. Viņu rezidence bija vecā Dinaburgas pils Daugavas labajā stāvkrastā tagadējā Naujenes pagastā. Pēdējais Daugavpils komturs Georgs līdz 1559. ...

                                               

Daugavpils trakts

Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas sastāvā ar centru Daugavpils pilsētā.

                                               

Drukas aizliegums Latgalē

Latīņu drukas aizliegums Vitebskas guberņā un Lietuvā, ko realizēja Krievijas cara valdība, pastāvēja laika posmā no 1865. līdz 1904. gadam. Aizliegums attiecās uz jebkādu tekstu iespiešanu un izplatīšanu latīņu burtiem, jeb antikvā. Drukas aizli ...

                                               

Inflantijas seimiks

Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā. Seimiki parasti notika Daugavpilī, dažreiz Rēzeknē. Daugavpils seimiki notika pirms Polijas-L ...

                                               

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni. Tā vietā viņš noslēdza sadarbības līgumu ar lielkņazu Aleksandru Ņevski un devās pāri Daugava ...

                                               

Ludzas apriņķa muižu nosaukumi

Ludzas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Ludzas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc ...

                                               

Ludzas trakts

Otrā Ziemeļu kara laikā 1654. gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem Ludzas pils mūriem un to ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva. 1687. gadā Ludzas stārasts Po ...

                                               

Preiļu muiža

Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss Preiļos, kas sastāv no muižas pils, laukakmeņu mūra staļļa, diviem ieejas vārtiem, laukakmeņu mūra rotondas un romantiska ainavu parka 41.2 ha platībā. Līdz 1920. gada zemes reforma ...

                                               

Rēzeknes apriņķa muižu nosaukumi

Rēzeknes apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Rēzeknes apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. ...

                                               

Rēzeknes trakts

Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.

                                               

Sloboda

Sloboda, jeb slobodka, jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12. - 18. gadsimtā, kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem ...

                                               

Stanislavs Škutāns

Stanislavs Škutāns ir zinātnieks, teoloģijas doktors, viens no Latgales vēstures pētniekiem. Visu savu dzīvi pavada neatlaidīgā darbā, īpaši pētot Latvijas vēsturi. Katoļu garīdznieks, jezuīts, Marijāņu kongregācijas ģenerālpadomnieks un Marijāņu ...

                                               

Varakļānu muiža

Varakļānu muižas pils ir no 1783. līdz 1789. gadam agrīnā klasicisma stilā celta muižas kungu māja Varakļānos, Valsts arhitektūras piemineklis. Mūsdienās pilī ir ierīkots Varakļānu novada muzejs ar patstāvīgu ekspozīciju, kurā rīko arī dažādas te ...

                                               

Viļakas trakts

Viļakas trakts jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī. Pils kalpoja galvenokārt kā Viļakas garnizona apmetne, Viļakas stārasts tajā pastāvīgi neuzturējās.

                                               

Viļakas vēsture

Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē. Īpaša nozīme Viļakas vēsturē ir Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilij, kas kalpoja par Inflantijas vaivadijas Marienhauzenas stārastijas centru.

                                               

Viļānu muiža

Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19. gadsimta vidū Maltas upes pretējā krastā kā Viļānu muižas fabrikas strādnieku ciems. Mūsdienās muižas centra ...

                                               

Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs, bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis. Latvijas Brīvības cīņu laikā bija britu 6. Vieglo kreiseru eskadras komandieris.