ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 137




                                               

Kauja pie Jēkabpils

Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704. gada 26. jūlijā Zviedrijas karaspēks Kurzemes gubernatora Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu un to sabiedroto lietuviešu karaspēku un novērsa i ...

                                               

Kauja pie Mazās Juglas

Kauja pie Mazās Juglas bija Krievijas Republikas 12. armijas aizsardzības kauja Pirmā pasaules kara laikā gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8. armijai apmēram 30 000 vīru sastāvā aplenkt ap Rī ...

                                               

Kauja pie Omuļiem

Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā. Tā notika 1702. gada 18. jūlijā pie Omuļu muižas, tagadējā Igaunijā netālu no Latvijas robežas.

                                               

Kauja pie Rīgas kalna

Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, 1198. gada 24. jūlijā starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem. Kaujā uzvaru guva vāci, līvi atkal pieņēma kristietību, taču kaujā krita ...

                                               

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200. gada kauja pie Rumbulas un Salaspils aplenkums bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums. Karadarbība notika 1200. gada vasarā pēc tam, kad līvi 1198. gada kaujā pie Rīgas Senā kalna bija nogalinājuši bīskapu Bertoldu un vēlāk, pēc ...

                                               

Kauja pie Turaidas (1211)

Kauja pie Turaidas notika 1211. gada vasarā un bija viena no Livonijas krusta karu lielākajām kaujām starp Līvzemē iebrukušo apvienoto igauņu karaspēku un Turaidas līviem, krustnešiem, Zobenbrāļu ordeņa un bīskapa Alberta bruņiniekiem. Kauja noti ...

                                               

Kauja pie Turaidas (1298)

1298. gada kauja pie Turaidas bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Turaidas pils, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi pret Lietuvas dižkunigaitijas un Rīgas pilsētas apvienoto karaspēku.

                                               

Kaujas pie Daugavpils (1920)

Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā. Tās mērķis bija ieņemt Padomju Latvijas spēku kontrolēto Daugavpi ...

                                               

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601. gada 23. jūnijā. Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas lielhetmaņa Kristapa Radvila vadībā sakāva uzbrūkošo Zviedrija ...

                                               

Ķekavas kauja

1812. gada Ķekavas kauja jeb Kauja pie Doles baznīcas bija Krievijas impērijas armijas uzbrukuma operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa pozīcijām. Kauja notika 1812. gada 22 23. augustā un beidzās ar Napoleona ...

                                               

Ķekavas kaujas

1916. gada Ķekavas kaujas bija Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācijas Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada martā un jūlijā pret Vācijas armijas pozīcijām Rīgas frontē uz dienvidiem no Ķekavas. Marta kaujā pirmo reizi divi latviešu s ...

                                               

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošana 1920. gadā bija Latvijas Bruņoto spēku un Polijas Otrās republikas kopīga uzbrukuma operācija ar nosaukumu "Ziema" no 1920. gada 3. janvāra līdz 1. februārim Latvijas Brīvības cīņu laikā, kuras laikā Padomju Krievijas pakļaut ...

                                               

Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)

1204. gada lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums iepriekšējā gadā notikušajam Jersikas un lietuviešu karagājienam uz Rīgu. Tas notika 1204. gada vasarā pēc tam, kad bīskaps Alberts bija atstājis ...

                                               

Mežotnes kauja

Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā. Kauja notika 1812. gada 29 30. septembrī Lielupes krastos. Krievijas impērijas ...

                                               

Mores kaujas

Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas.

                                               

Mūrmuižas kauja

Mūrmuižas kauja notika 1705. gada 16. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā Svētes upes krastos netālu no Mūrmuižas Zemgalē starp uzbrūkošo Krievijas caristes karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā un aizstāvošos Zviedrijas karaspēku Kurzemes gubernatora ...

                                               

Operācija "Dūres sitiens"

Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918. gada 18. februāra līdz 3. martam, kas beidzās ar Vidzemes, Latgales, Igaunijas, Baltkrievijas un Ukrainas iekaroša ...

                                               

Plakanciema kauja

Plakanciema kauja jeb kauja pie Plakaniem bija viena no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika 1915. gada 29. oktobrī pie Misas upes tilta. Kaujas rezultātā 1. Daugavg ...

                                               

Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)

1203. gada Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums. Karagājiens notika 1203. gada vasarā pēc tam, kad līvi pēc 1200. gada kaujas pie Rumbulas un Salaspils aplenkuma bija noslēguši ...

                                               

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros. Uzbrukuma mērķis bija atbrīvot Rēzekni no Padomju Latvijas varas, atbrīvot ...

                                               

Rēzeknes atbrīvošana (1944)

Rēzeknes atbrīvošana, kas sava nosaukuma dēļ tiek vērtēta pretrunīgi, bija 1944. gadā veiktās Rēzeknes-Daugavpils operācijas sastāvdaļa Otrā pasaules kara Austrumu frontē, kurā PSRS Sarkanā armija pārrāva Lielvācijas Impērijas armijas aizsardzību ...

                                               

Rīgas aplenkums (1621)

Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621. gada augustā un septembrī. Rīgas ieņemšanu vadīja Zviedrijas ķēniņš Gustavs II Ādolfs, kuram Rīgas kara inženieris Georgs Ginters Krails bija piegādājis pilsētas nocietinājumu plānu. Popul ...

                                               

Rīgas aplenkums (1700)

Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700. gada 21. februāra līdz 19. septembrim. Saksijas kūrfirstistes karaspēks Polijas karaļa Augusta II vadībā nespēja ieņemt Rīgas cietoksni. Vidzemes landtāgs noraidīja Livonija ...

                                               

Rīgas aplenkums (1709-1710)

Tūlīt pēc uzvaras Poltavas kaujā 1709. gada jūlijā Pēteris I nekavējoties virzīja savas armijas uz labi nocietināto Rīgas pilsētu, kas tajā laikā bija galvenā Zviedrijas osta un stiprākais atbalsta punkts Baltijas jūras austrumu krastā. Pilsētas ...

                                               

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva, bija Vācijas impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. a ...

                                               

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu - zviedru kara kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605. gada 27. septembrī. Apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitij ...

                                               

Slokas kaujas (1915)

1915. gada Slokas kaujas bija vienas no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika no 1915. gada 31. oktobra līdz 11. novembrim Lielupes kreisā krasta purvos uz dienvidiem ...

                                               

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā, kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

                                               

Uzbrukums Rīgai (1941)

1941. gada uzbrukums Rīgai bija nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā no 29. jūnija līdz 1. jūlijam. Uzbrukuma laikā tika nopostīta liela daļa Vecrīgas.

                                               

Uzbrukums Rīgai (1944)

1944. gada uzbrukums Rīgai bija Padomju Savienības bruņoto spēku uzbrukuma operācija pret Trešā reiha karaspēkiem Otrā pasaules kara laikā, kas ilga no 1944. gada 14. septembra līdz 1944. gada 22. oktobrim. Operāciju veica PSRS karaspēka 1., 2. u ...

                                               

Valles kauja

Valles kauja bija kauja Poļu-zviedru kara laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas karaspēkiem. Tā risinājās 1626. gada janvārī Kurzemes un Zemgales hercogistē netālu no Valles muižas.

                                               

Ziemassvētku kaujas

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim. Kaujas ...

                                               

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā. Tās mērķis bija ieņemt Latgales z ...

                                               

Aklais Valentīns

Johans Lībeks, iespējams, īstajā vārdā - Jānis Lībietis, plašāk pazīstams pēc iesaukas Aklais Valentīns, bija latviešu partizānu vadonis Kurzemes hercogistē Otrā Ziemeļu kara laikā.

                                               

Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino

Doroteja fon Bīrone, vēlāk grāfiene Doroteja de Perigora, Dino hercogiene un hercogiene Taleirāna, bija Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un hercogienes Dorotejas meita. Vēsturē iegājusi kā franču politiķa Taleirāna mīļākā un ietekmes persona.

                                               

Bīronu dzimta

Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī. Pirmo reizi rakstītos avotos Bīrenu vārds atrodams 1573. gadā.

                                               

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs, delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas impērijai. Vidzemes ģenerālgubernatora marķīza Pauluči kancelejas vadītā ...

                                               

Ernsts Johans fon Firkss

Ernests Johans fon Firkss bija Kurzemes muižnieks, Nurmuižas un Oktes muižas īpašnieks no Firksu dzimtas, viens no brīvmūrnieku ordeņa vadītājiem Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Viņa vecākā brāļa Frīdriha Ēvalda fon Firksa vadībā dar ...

                                               

Formula regiminis un Kurzemes statūti

Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme jeb Formula regiminis bija 1617. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha valdīšanas laikā apstiprināta Kurzemes un Zemgales valsts pārvaldes konstitūcija. Vienlaikus apstiprināja arī Kurzemes statūtus ...

                                               

Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis

Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bija viens no Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajiem simboliem, kurā Kurzemi simbolizēja lauva, bet Zemgali un Sēliju – alnis. To kopš 1565. gada kā savu ģerboni lietoja Gothards Ketlers, Kurzeme ...

                                               

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā. Krievijas senators, galma slepenpadomnieks, Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prez ...

                                               

Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Hermanis fon der Hovens bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā. Vēlāk bijis Kurzemes bruņniecības sekretārs, parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas impērijai, pēc ...

                                               

Oto Kristofers fon der Hovens

Oto Kristofers fon der Hovens bija Kurzemes hercogistes muižnieks un politiķis. Briežu un Vircavas muižu īpašnieks, Oto Hermaņa fon der Hovena tēvs.

                                               

Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Hermanis Kārlis fon Keizerlings Reichsgraf von Keyserling ; 1696 - 1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents un Krievijas vēstnieks Saksijā un Polijā-Lietuvā, Prū ...

                                               

Ketleru dzimta

Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes. No dzimtas nākuši septiņi Ketleru dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī. Dzimtas pārstāvji 16. gadsimtā ieceļoja Livonijā, viņi bija Livonijas ordeņa locekļi.

                                               

Johans Albrehts fon Korfs

Johans Albrehts fon Korfs bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents un lielas personīgās bibliotēkas izveidotājs.

                                               

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālis, diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators, Pēterburgas policijas priekšnieks.

                                               

Kuntas Kinteha sala

Kuntas Kinteha sala ir sala Gambijā, Gambijas upes grīvā, 30 kilometru attālumā no upes ietekas Atlantijas okeānā. Tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Sala ir smagi cietusi no erozijas, un pašlaik tā ir vienīgi 1/6 no tās izmēra 17 ...

                                               

Kuršu ķoniņi

Kuršu ķoniņi bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu - Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā - iemītnieki, ka ...

                                               

Kurzemes landtāgs

Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai. Landtāgu sasauca Kurzemes hercogs reizi 2 gados, ...