ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 134




                                               

Oktobra manifests

Oktobra manifests bija 1905. gada 30. oktobrī Krievijas imperatora Nikolaja II izsludināts manifests, kas pasludināja tautai pilsoniskās - vārda, preses, sapulču, biedrošanās brīvības, solīja sasaukt Valsts Domi, kuras vēlēšanās piedalītos arī st ...

                                               

Jānis Ozols-Zars

Jānis Ozols, segvārds Zars, bija latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks. Viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas dibinātājiem un 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā.

                                               

Piemineklis 1905. gada cīnītājiem

Piemineklis 1905. gada cīnītājiem ir piemineklis 1905. gada revolūcijas "Asiņainās svētdienas" piemiņai. Atrodas pie Dzelzs tilta 11. novembra krastmalā, Rīgā, Latvijā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Alberts Terpilovskis un arhitekts Kārlis Plūksn ...

                                               

Teodors Plūme

Kārlis Teodors Plūme bija Latvijas sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un Latvijas Satversmes sapulces deputāts. Bijis LSDSP, vēlāk - Mazinieku partijas biedrs.

                                               

Pēteris Sēja

Pēteris Sēja bija latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921. gada pārstāvēja Latviju dažādās Eiropas valstīs.

                                               

Jānis Šterns

Jānis Šterns piedzima 1876. gada 3. jūlijā Cīravas pagastā laukstrādnieka ģimenē. Mācījies Cīravas pagastskolā. Pēc tam mācījies dārzkopību Rīgā un Ķīrupes muižā. Strādājis par dārzkopi vairākās Kurzemes muižās. 1902. gadā Medzes pagastā iegādāji ...

                                               

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma kļuva par vienpersonisku valsts vadītā ...

                                               

Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos

Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos bija LSDSP kaujinieku grupas operācija 1906. gada 26. februārī Helsinkos, lai nolaupītu naudu partijas nelegālās darbības finansēšanai.

                                               

Jānis Vagners

Jānis Vagners bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Rīgas domes deputāts, kā arī nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas prezidija loceklis.

                                               

Mārcis Auziņš

Mārcis Auziņš ir latviešu fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Bijis Latvijas Universitātes rektors.

                                               

Eduards Berklavs

Eduards Berklavs bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kas 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980. un 1990. gados redzams Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības pārstāvis - viens ...

                                               

Aina Blinkena

Aina Blinkena bija latviešu valodniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vadītāja. Vairāk nekā 450 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore, pārsvarā par latviešu valodas gramatiku, latviešu literārās valodas vēsturi, ter ...

                                               

Ints Cālītis

Ints Cālītis ir latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, bijušais politieslodzītais. Bija Latvijas Augstākās padomes deputāts, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

                                               

Juris Celmiņš

Dzimis 1950. gada 6. februārī Talsos, lauksaimnieku ģimenē. 196". gadā pabeidza Irlavas neklātienes vidusskolu. 1974. gadā absolvēja Latvijas Universitāti un ieguva vēsturnieka specialitāti. Tajā pašā gadā sāka strādāt par Irlavas vidusskolas vēs ...

                                               

Juris Dobelis

Juris Dobelis ir latviešu ķīmiķis un politiķis, bijis Augstākās Padomes un četru Saeimas sasaukumu deputāts. Atmodas laikā bija viens no Latvijas Tautas frontes un LNNK līderiem. Pēc tam pārstāvēja partiju Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, šobrīd - Naci ...

                                               

Ivars Godmanis

Ivars Godmanis ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis. I. Godmanis bija Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs: pirmās valdības pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vadītājs, pēc tam bijis arī Ministru prezidents ...

                                               

Māris Grīnblats

Māris Grīnblats bija latviešu politiķis, bijis piecu Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs laikā no 1995. līdz 1997. gadam. Pārstāvēja Nacionālo apvienību, kā arī tās priekšteces "Tēvzemei un Brīvī ...

                                               

Sandra Kalniete

Sandra Kalniete ir mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte. Mākslas teorijas zinātņu maģistre. Latvijas Tautas frontes valdes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas vēstniece ANO un Francijā, Latvijas ārlietu ministre, Eiropas Parlament ...

                                               

Rolands Kalniņš

Rolands Kalniņš dzimis 1922. gada 9. maijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā pasta darbinieka ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā 1937 - 1940. Pēc kara 1947. gadā uzsāka darbu Rīgas kinostudijā un patstāvīgi apguva režisora arodu. ...

                                               

Odisejs Kostanda

Pēc partijas neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās iegūti 1.7% balsu un 0 vietas tika pieņemts lēmums apturēt tās organizatorisko darbību. 2002. gadā O. Kostanda atgriezās politikā, piedaloties Sociāldemokrātu Savienības izveidē un tika izvirzī ...

                                               

Ita Kozakeviča

Ita Marija Kozakeviča bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. LR Augstākās Padomes deputāte.

                                               

Andrejs Panteļējevs

Andrejs Panteļējevs ir latviešu fiziķis un politiķis. Bijušais PSKP un partijas "Latvijas Ceļš" biedrs. Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputāts. Kopš 2013. gada ir Latvijas Zaļās partijas biedrs, šobrīd - Aizsardzības ministrijas parlamentār ...

                                               

Romualds Ražuks

Romualds Ražuks ir lietuviešu izcelsmes Latvijas ārsts un politiķis. Bijis otrais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, pēc tam Saeimas deputāts un Jūrmalas domes priekšsēdētājs.

                                               

Juris Rubenis

Dzimis 1961. gada 20. decembrī Rīgā. Beidzis Rīgas 31. vidusskolu un Tirdzniecības tehnikuma Pārtikas prečzinības nodaļu. 1983. gadā pabeidza mācības Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas LELB Teoloģijas seminārā, kalpoja Liepājas Lutera draud ...

                                               

Arvīds Ulme

Arvīds Ulme ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis, arī dzejnieks. Vides aizsardzības kluba prezidents. Bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes un divu Saeimas sasaukumu deputāts.

                                               

Mavriks Vulfsons

Mavriks Vulfsons bija Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un politiķis. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks.

                                               

Indulis Zariņš

Indulis Zariņš bija latviešu gleznotājs. Gleznoja figurālas kompozīcijas, portretus, klusās dabas un ilustrēja grāmatas.

                                               

Barikāžu laiks

Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt at ...

                                               

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana bija kaujas operācija Barikāžu laikā 1991. gada 20. janvārī pret Rīgas OMON un pagaidām nezināmu kaujinieku grupas uzbrukumu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas galvenajai ēkai Rai ...

                                               

Aderkasi

Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības, Igaunijas bruņniecības un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.

                                               

Ašebergi

Fon Ašebergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā un Krievijā.

                                               

Belingshauzeni

Belingshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 16. gadsimta. No Sāmsalas tā izplatījās Krievijas impērijas teritorijā.

                                               

Borhi

Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15. gadsimtam. Kopš 16. gadsimta pārpoļotā Borhu dzimta izplatījās arī tagadējā Lietuvā, Baltkrievijā un Polijā.

                                               

Brēverni

Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, Igaunijas bruņniecības matrikulā un Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā un Vācijā.

                                               

Brimmeri

Brimmeri ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16. un 17. gadsimtā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Zviedrijā un Krievijā. 1745. gadā Brimmeru dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.

                                               

Brunovi

Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļojusi Latvijā no Pomerānijas un vēlāk izplatījusies arī Krievijā. 1620. gadā Brunovus ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā.

                                               

Budbergi-Benninghauzeni

Budbergi-Beningshauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16. gadsimtā un jau 1620. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1807. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vēlāk dzimta izplatījās arī Krievijā. 1862. ga ...

                                               

Bukshēvdeni

Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā un Krievijā. Dažādos avotos dzimtas uzvārds sastopams dažādās formās.

                                               

Dēnhofi

Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Polijas-Lietuvas kopvalstī un Austrumprūsijā.

                                               

Elmpti

Fon Elmpti bija vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Sāmsalā 14. gadsimta beigās un 18. gadsimtā Kurzemes guberņā. 1784. gadā baroni fon Elmpti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1854. gadā matrikulā ierakstīti grāfi Elmpti. Dzimtas vald ...

                                               

Engelharti

Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimta sākumā ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās arī Krievijā. 1853. - 1854. gadā Engelhartiem tika piešķirts mantojams baronu tituls.

                                               

Eseni

Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās. Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Zviedrijā, Prūsijā un Krievijā.

                                               

Fēgezaki

Fon Fēgezaki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā un Prūsijā.

                                               

Felkerzāmi

Par savu priekšteci dzimta uzskata Heinrihu no Folkerzemas latīņu: Heinricus de Volckersen, kurš 13. gadsimtā dzīvojis tagadējā Folksenā Lejassaksijā. 1432. gadā Rīgas arhibīskaps Henings Šarpenbergs Heinriham Folkersheimam tagadējā Vaidavas paga ...

                                               

Firksi

1306. gadā pieminēts Dāņu Igaunijas vasalis Gerhards Ferkis Ferckis, tomēr Firksu dzimta par savu tiešo priekšteci uzskata ap 1450. gadā pieminēto Livonijas ordeņa vasali Volmāru no Firksas von Fircks Viruzemē, Igaunijas austrumu daļā. 17. gadsim ...

                                               

Fon Belovi

Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļojusi arī Latvijā un ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Ir arī vairākas krievu muižnieku Belovu dzimtas, kuru pirmsākumi meklējami Krievijas cara Mihaila Fjodorovič ...

                                               

Freitāgi-Loringhofeni

Freitāgi - Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un ierakstīta Kurzemes bruņniecības, Vidzemes bruņniecības un Sāmsalas bruņniecības matrikulās.

                                               

Glāzenapi

Dzimtas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā Pomerānijā. Vilekīns, saukts Glazenaps latīņu: Willekinus dictus Glasenap pieminēts kā ciema zemes īpašnieks kādā Kaminas tagad Kameņa Pomorska Polijā bīskapa dokumetā. Livonijā dzimtas pārstāvji izsekoja ...

                                               

Grothusi

Grothusi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Krievijā.

                                               

Hāgemeisteri

Hāgemeisteri ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā no Zviedru Pomerānijas ieceļojusi Zviedru Vidzemē un vēlāk izplatījusies arī Krievijā. 1742. gadā Hāgemeisteru dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā.